Sadaļas Sadaļas

Dreibergs sola veidot «Dvēseļu puteni», cik labi vien spēj

Uzrunājot medijus, topošās spēlfilmas "Dvēseļu putenis" jaunizvēlētais režisors Dzintars Dreibergs norāda, ka spēlfilmu pieredze viņam esot uzkrāta, līdz ar to viņš sola ar visu atbildību veidot filmu, cik vien labi var.

Jau vēstīts, ka iecerei ekranizēt Aleksandra Grīna romānu „Dvēseļu putenis” ir vairākus gadus sena vēsture. Plašu rezonansi izraisīja fakts, ka projekta autori pēc naudas vērsās Saeimā, nevis, kā ierasts, Nacionālajā kino centrā, kas naudu piešķir konkursos, izvērtējot filmu projektu kvalitāti.

2013.gada valsts budžetā Saeima nolēma piešķirt 25 tūkstošus latu „Dvēseļu puteņa” projekta attīstībai, ko bija uzņēmusies studija "F.O.R.M.A." un producents Gatis Upmalis. Bija plānots, ka filmu režisēs Armands Zvirbulis, scenāriju rakstīja Alvis Lapiņš. Taču pērnvasar studijas līgums ar Grīna mantiniekiem tika lauzts un pirmā nauda būtībā izlietota bez rezultāta. Mantinieku pārstāve Liene Kalēja skaidro, ka bijušas domstarpības par scenāriju.

„Tas bija viens no iemesliem. Otrs iemesls bija tas, ka paredzētie darbi pēc plāna neritēja,” skaidro Kalēja. „Tas mums lika noprast, ka varētu neiekļauties šajā termiņā, kas mums tā kā ir tas 2018.gads.”

Producents Gatis Upmalis Latvijas Radio norāda, ka līgums lauzts abpusēji un arī studijai nav bijuši pieņemami mantinieku izvirzītie nosacījumi. Sarunu ierakstā gan viņš atsaka, jo plašāku komentāru nesniegšanu paredz konfidencialitātes līgums par sadarbības izbeigšanu.

Upmalis vien uzsver, ka „Dvēseļu puteņa” iepriekšējā komanda pie filmas strādājusi pēc labākās sirdsapziņas.

To pašu tagad sola arī filmas jaunais režisors Dzintars Dreibergs, kura kontā ir vairākas dokumentālās filmas, bet „Dvēseļu putenis” būs pirmā patstāvīgā spēlfilma.

 „Protams, tas ceļš uz spēlfilmu katram ir savādāks. Kāds iet caur reklāmas stāstiem, man savukārt vienmēr šķitis svarīgi dokumentēt to, kas Latvijā ir būtisks tajā brīdī, vai tā ir filma par Dziesmu svētkiem, vai tas ir „Padoties aizliegts”. (..)

Spēlfilmu pieredze man ir uzkrāta, strādājot pie „Sapņu komandas”, veidojot visu basketbola daļu. Ar visu atbildību apsolu to darīt, cik vien labi varu,” uzsver Dreibergs.

Liels izaicinājums būšot Grīna teju 800 lappušu biezo romānu ar poētisko un vienlaikus dokumentāli skaudro valodu pārcelt filmā, kas aktuāla arī šodien, kad notikumi Ukrainā atgādina, cik miers ir trausls un sargājams.

Filmas scenāriju veido rakstniece Māra Svīre, kura piedalījusies arī filmu „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un „Likteņa līdumnieki” veidošanā. Svīre „Dvēseļu puteni” salīdzina ar teiku, ko daudzi atceras kā noskaņu, bet saturu atminas retais.

„Rakstot scenāriju, man gribējās izcelt to, ka šis ir ne tikai karā kautu dvēseļu putenis, bet arī putenis cilvēku dvēselēs. Kam visam vajadzēja iziet cauri tā laika cilvēkiem, lai nonāktu pie savas valsts idejas! (..) Bet scenārijs nav rakstīts pēc motīviem, tas rakstīts, ļoti pieturoties pie romāna, šķirot pa lapai, pa vārdam, pa teikumam,” šoziem tapušo scenāriju raksturo Svīre.

Šī gada laikā plānots scenāriju noslīpēt, sākt aktieru un filmēšanas vietu atlasi. Filmas operators būs Valdis Celmiņš, komandai uzrunāti arī ASV dzīvojošie kino profesionāļi Boriss Frumins, Krists Mathurs un Lolita Ritmanis. Par aktieru iejušanos karavīru lomās gādās bijušais Nacionālo bruņoto spēku virsseržants Ziedonis Ločmelis. Filmas budžets varētu būt ap diviem miljoniem eiro, no kuriem 400 tūkstošus līdz šim piešķīrusi Saeima. Tālāko finansējumu plānots meklēt kopprodukcijās ar citām valstīm, uzrunājot sponsorus un startējot Nacionālā kino centra (NKC) konkursos. NKC pārstāve Kristīne Matīsa pauž cerību, ka naudas piešķiršana ar Saeimas lēmumu paliks kā izņēmums.

„Likumdevējam nav jānodarbojas ar šādu atsevišķu – lielāku vai mazāku – summu sadalīšanu,” norāda Matīsa. „Ne skolas sporta laukumiem, ne baznīcu jumtiem, ne vienai atsevišķai filmai. Katras nozares nauda ir jāsadala profesionāļiem, kuri zina, pēc kādiem kritērijiem vērtēt un kādā veidā tas vispareizāk ir izdarāms.”

„Dvēseļu puteņa” gadījums bijis īpašs, norāda Saeimas Izglītības un kultūras komisijas deputāte Ingūna Rībena no Nacionālās apvienības. Viņasprāt, principam apiet Nacionālo kino centru caur Saeimu nebūtu jākļūst par sistēmu. Atbalsts „Dvēseļu putenim” bijusi deputātu atbilde uz kinoļaužu neieklausīšanos, ka šādas filmas sabiedrība pieprasa.

„Ja nebija pietiekamas pārliecības, ka kinoļaudis to respektēs, (..) tad no politiķu puses tas bija pareizs lēmums. Protams, tas bija vienreizējs, bezprecedenta gadījums, neviens jau pēc tam arī vairs nav mēģinājis kaut ko tādu darīt. Un jāsaka, ka tagad, kad ir nomainījusies Nacionālā kino centra vadība un arī kultūras ministre ir cita, šī problēma vairs nav tik aktuāla,” uzskata deputāte.

Paredzēts, ka filma „Dvēseļu putenis” pie skatītājiem nonāks tieši Latvijas simtgadē – 2018.gada 18.novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt