Jānis Domburs filmu raksturo kā spoguli, kurā nav patīkami skatīties, tomēr šī ielūkošanās ir akūti nepieciešama, lai ieraudzītu visu mūsu kopējās kļūdas un sasparotos pārmaiņām. Filmai ir oriģināls vizuālais ietērps, ko veidojis mākslinieks Jurģis Krāsons.
Formas ziņā filma atgādina teātra izrādi ar farsa elementiem, kurā animācija kombinēta ar dokumentāliem kadriem. Līdzās Domburam aktieri šajā izrādē ir politiķi un citi varai pietuvinātie, un filma piedāvā izsekot viņu vārdiem un darbiem dažādos periodos, izkristalizējot zīmīgas kopsakarības.
Tas mūsu kino ir ļoti retais mēģinājums analizēt visjaunāko laiku vēsturi, pārdomās dalās Domburs.
Es domāju, ka ir milzīgi liels disbalanss - gremdēties liriskās atmiņās, baidīties, ka mūs okupēs vēl un vēl vienu reizi. Lai man piedod visi, kas to dara, bet īstenībā to ir ļoti viegli darīt. Es, šo taisot, pateikšu liriski - esmu savu dvēseli diezgan izgriezis pušu. Jo es viņus visus pazīstu, tos cilvēkus, bet es uzskatu, ka šī saruna ir pamatīgi neizrunāta, un mums ir jāapspriež, kāpēc mēs esam situācijā, kas, manuprāt, būsim reāli, ir tālu ne tikai no sapņa un ideāla, bet patālu no optimuma," klāsta žurnālists.
Filma atsauks atmiņā daudzus zīmīgus citātus, kas savā laikā teikti, īpašu ievērību neizpelnījās, bet tagad ieguvuši pavisam citu kontekstu. "Daži Andra Bērziņa ļoti atklāti un tieši teksti, ko viņš pateica intervijā 2010.gadā, mēs tos vairs nekad nedzirdam un droši vien arī nedzirdēsim, kad cilvēks kļuvis par Valsts prezidentu. Bet šeit tas ir dokumentēts. Pietiekami cieti, pietiekami skarbi, es droši vien tik mīļi un sirsnīgi savā dzīvē vairs neparunāšu," norāda Domburs. "Tur ir ļoti dažādas epizodes, kas ir liecības un ar kurām viņi katrs, paši nemaz neapzinoties, saliek kaut kādu tādu mozaīku par to, kāda tad ir bijusi attieksme pret lietām," saka Domburs.
Taču filma nebūs tikai stāsts par varas pārstāvjiem, bet spogulis, kurā ieraudzīsim visu Latvijas sabiedrību.
Šī filma nav par varu, lai mēs uz to paskatītos. Nē, tā ir par mums. Šī ir tā mūsu valsts. Būtība ir, ka, ja pat vieni īstenoja valsts nozagšanu, tad viņi nevarēja to izdarīt bez citu, kaut pasīva, bet atbalsta. Man ir ļoti mīļš šis teiciens, kas nāk no vairāku gadsimtu senas vēstures, no viena politiskā filozofa - "Kas ir vajadzīgs ļaunuma uzvarai? Nekas vairāk kā labi cilvēki, kuri neko nedara"," norāda Domburs.
Filmas stilistikā būtiska loma būs speciāli komponētajai, ironisku toņu caurvītajai Kārļa Auzāna mūzikai, kā arī Krāsona radītajiem animācijas tēliem. To vidū būs Milda, Barontēvs un arī Latvijas brūnā, stāsta filmas režisore Antra Cilinska. "Gotiņa - tā mums tā Latvija, tā slaucamā govs, kuru var slaukt un slaukt, un tad izslauc visu pienu, un tad ir jāiet kaut kur aizņemties, bet, ja mēs to govi būtu labi turējuši un kopuši, tad no tās slauktuves visiem pietiktu. Bet tagad tā kā daži tuvāk tai slauktuvei, un tāpēc arī ir, kā ir," norāda Cilinska.
Par filmas moto savukārt simboliski izvēlēts Ulda Ģērmaņa domu grauds: "Nekur nav teikts vai rakstīts, ka latvietim neizbēgami jābūt vientiesīgam".
Filma "4.maija republika" no 11.novembra būs skatāma regulāros seansos kinoteātrī "Splendid Palace", tāpat arī vairāk nekā 30 kultūras centros un kinoteātros visā Latvijā.
