Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izsludinātajā LTV konkursā vairāk kā 20 pieteikumu konkurencē izvēlēti pieci projekti, kas pētīs un dokumentēs šodienas Latviju caur cilvēku stāstiem un vēstures prizmu.
Kā paraugu jaunajai iniciatīvai LTV ņēmusi Igaunijas sabiedrisko televīziju, kas šādus projektus īsteno jau vairākus gadus. Gan televīzija, gan filmu veidotāji cer, ka tā kļūs par tradīciju arī Latvijā.
LTV sadarbībā ar Nacionālo kino centru saņēmusi 40 000 latu Kultūrkapitāla fonda naudas, lai uz Latvijas 95. jubileju radītu dokumentālo filmu ciklu par šodienas Latviju.
LTV pārstāve Anna Rozenvalde, kino profesionāļu atsaucība konkursā bijusi liela. „Režisori un producenti bija ļoti labi uztvēruši to domu, ka mēs vēlamies no vienas puses paskatīties dziļāk uz Latvijas šodienu, izceļot tīri cilvēciskus stāstus, Un tajā pašā laikā gandrīz visos projektos ir arī vēsturiskais skatījums, kas, manuprāt, ideāli apvieno mūsdienas un vēsturi vienā stāstā.”
Lai gan sākotnēji bija plānots atbalstīt četrus īsfilmu projektus, labu piedāvājumu bijis tik daudz, ka žūrija nolēmusi finansējumu sadalīt starp pieciem.
Viens no atbalstītajiem projektiem ir filma „Mitrais”, kurā režisors un scenārists Dainis Kļava portretēs leģendāro Gaujas Nacionālā parka inspektoru Māri Mitrevicu. Citā filmā „Vadātājs” jaunais režisors Dāvis Kaņepe apceļos Latvijas robežu un tiksies ar vietējiem ļaudīm, bet Zigurda Vidiņa filma „Mēstepatās” būs veltīta Imanta Ziedoņa Dižkoku atbrīvošanas grupai.
Savukārt par iedvesmu projektam „Pa Gauju tālāk” kalpojusi 1934.gadā uzņemtā pirmā Latvijas skaņu filma „Gauja”. Latviju Gaujas krastos šodien, pēc 80 gadiem, dokumentēs žurnālisti Sandijs Semjonovs un Gundars Rēders kopā ar režisoru Mārtiņš Graudu un scenāristiem Ati Klimoviču un Inesi Zanderi.„Upe vienmēr ir ļoti mainīga, bet tajā pašā laikā mūžīgi plūst. Domāju, ka caur Gaujas simbolu mēs varētu paskatīties arī uz to, kas ir mainījies Latvijā. (..) Mēģināsim rast arī vēsturisko atsauci, jo daudzi cilvēki, kas skatās [1934.gada] filmu, uzreiz jautā - kā tad tur tagad izskatās?” stāsta Rēders.
Atbalstu guvis arī projekts „Štābs Ipiķi”, kurā sadarbosies režisors Ivars Zviedris un scenāriste Inese Kļava, kuru tandēmā tapusi arī filma „Dokumentālists”.
Filmējot Latvijas tālāko ziemeļu apdzīvoto punktu Ipiķus, režisors vēros cilvēku attiecības ar bērnību un dzimtās vietas atstātās pēdas tālākajā dzīvē. „Lai nu kā ar festivāliem, balvām un Latvijas vārda nešanu pasaulē, manā uztverē dokumentālais kino ir pirmkārt un galvenokārt mums pašiem. Jo kurš tad cits rādīs tos Ipiķus? Neviens šeit nebrauks veidot dokumentālo filmu par tādu vietu,” saka Zviedris.
Piecām īsfilmām piešķirtie 48 000 latu nav daudz, bet tas ir liels pienesums Latvijas dokumentālo filmu budžetam, kurā Nacionālais kino centrs šogad sadalījis ap 120 000 latu, stāsta centra pārstāvis Uldis Dimiševskis, kurš arī bijis konkursa žūrijā. „Tas ir lielisks sasniegums šajā brīdī, kad naudas trūkuma dēļ mums ir jāierobežo tematiskas lietas un tās īsti nevar uzstādīt par prasību, jo ir grūtāk tās īstenot. Šeit ir mērķis, ir lieliskas komandas, kas to īstenos, un skatītājiem būs uz ko atskatīties. Paliks arī liecība laikam uz priekšu,” norāda Dimiševskis.
26 minūtes garās īsfilmas LTV demonstrēs šā gada novembrī, atzīmējot Latvijas 95.gadadienu. Ja projekts izdosies, televīzija cer šādu konkursu iedibināt kā tradīciju arī nākamajiem gadiem.
