Divu māsu stāsts par bērnunamu, ģimeni un Ameriku – pirmizrādi piedzīvos pašmāju spēlfilma «Māsas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Ilgas pēc piederības, savas identitātes apjaušana un vajadzība būt mīlētam ir katra indivīda esības pamatā – arī tajās sabiedrības grupās, kur valda citādi izdzīvošanas likumi" – par to, vai sistēmas bērniem ir iespēja rast piederības sajūtu un lauzt pagātnes apzīmogoto dzīves scenāriju, vēsta režisores Lindas Oltes debijas pilnmetrāžas spēlfilma "Māsas", kas 20. oktobrī piedzīvos nacionālo pirmizrādi Rīgas Starptautiskajā kino festivālā un uzreiz pēc tam nonāks kinoteātros visā Latvijā, informēja filmas pārstāvji.

Filma "Māsas" ir sociāla ģimenes drāma par bērnunamā uzaugušām māsām Anastasiju un Diānu, kurām paveras iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē. Deviņgadīgā Diāna ir laimīga, ka viņai beidzot būs īsta ģimene, bet trīspadsmitgadīgā Anastasija nolemj darīt visu, lai atrastu savu bioloģisko māti.

"Māsas" savu nacionālo pirmizrādi Rīgas Starptautiskajā kino festivālā piedzīvos ceturtdien, 20. oktobrī, pulksten 19.00 kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē. Šajā seansā filmas nonākšanu uz Latvijas ekrāniem svinēs ne tikai skatītāji, bet arī filmas komanda. Par starptautiskās izplatīšanas tiesībām filmas "Māsas" producenti jau pavasarī noslēguši līgumu ar vienu no vadošajām Eiropas aģentūrām "True Colours".

"Scenārija sagatavošanas posmā daudz laika pavadīju Latvijas bērnunamos, kur uzklausīju tajos mītošo bērnu dzīvesstāstus un vēroju viņu ikdienu. Intervēju bērnunamu vadītājus, darbiniekus, adoptētāju ģimenes Latvijā un Amerikā, kā arī sievietes, kuras dažādu iemeslu dēļ par saviem bērniem nevar parūpēties pašas. Kad pirms trīs gadiem sāku strādāt pie filmas, Latvijas bērnunamos bija vairāk nekā tūkstotis bērnu un katru gadu aptuveni simts tika adoptēti uz ārvalstīm. 2021. gadā Saeima pieņēma likumu, kas aizliedz adopciju uz ārzemēm, un arvien diskutabls ir jautājums par šī aizlieguma ietekmi uz ''sistēmas bērnu'' nākotni," tā par filmas tapšanu stāsta režisore un scenārija autore Linda Olte.

Līdz šim Linda Olte strādājusi Latvijas Televīzijā pie dažādu dokumentālu filmu un raidījumu veidošanas, režisējusi seriālu "Projekts: Šķiršanās", saņēmusi "Lielā Kristapa" balvu kā labākā montāžas režisore par darbu pie Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas "Mans tēvs baņķieris".

Galveno lomu filmā atveido Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolniece Emma Skirmante. "Uz meiteņu lomām bija pieteikušās ap 1500 meiteņu, un par Emmu diezgan ātri radās sajūta, ka viņa varētu būt īstā. Bet, kad viņa, neko nezinot par scenāriju, uz vienu no kastinga kārtām atnāca ar savu melno suni, mums uzreiz viss bija skaidrs. Suns arī ir būtisks tēls filmā," stāsta Linda Olte.

Pārējās lomas atveido gan labi pazīstami latviešu aktieri, gan jaunie talanti un ārvalstu viesi: Gerda Aljēna, Katrīna Krēsliņa, Iveta Pole, Elita Kļaviņa, Viktorija Meijersa-Greja (Victoria Mayers-Gray), Nīls Makgerrijs (Neil McGarry), Igors Šelegovskis, Indra Briķe u. c. Filmas režisore un scenārija autore ir Linda Olte, operators inscenētājs – Aleksandrs Grebņevs, komponists – Federiko Kampanja (Federico Campana), māksliniece – Laura Dišlere, montāžas režisori – Linda Olte un Andris Grants, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, kostīmu māksliniece – Zīglinde Mihaēlere (Sieglinde Michaeler), grima māksliniece – Aija Beata Rjabovska.

Latvijas filmu rudens maratons

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti