Iesaka Marta Elīna Martinsone
Režisores un Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījuma “Piejūras klimats” veidotājas Martas Elīnas Martinsones debijas pilnmetrāžas filma “Tizlenes” šobrīd ir pēcapstrādes posmā un, ja viss notiks kā plānots, aprīļa vidū viņa dosies uz Prāgu, lai piedalītos skaņas apstrādes procesā. Filma stāstīs par trim draudzenēm, 9. klases skolniecēm, kuras nolemj kļūt par klases populārākajām meitenēm. Un tas viss notiek 1999. gadā, tātad – īsi pirms jaunās tūkstošgades.
Ieteikumus “Dīvāna kinozālei” Martinsone iesāk, izceļot vienu no saviem mīļākajiem režisoriem – Orsonu Velsu. Šobrīd platformā “Netflix” ir skatāma dokumentālā filma “Viņi mani mīlēs, kad būšu miris” (“They'll Love Me When I'm Dead”), kas stāsta par Velsa pēdējo filmas ieceri – vienlaikus biogrāfisku un ne-biogrāfisku drāmu “Vēja otra puse” vai “Otrpus vējam” (“The Other Side of The Wind”).
Līdzīgi kā Federiko Fellīni meistardarbā “8 1/2”, šajā filmā Velss vēlējās izveidot režisora portretu, kurš ir apmaldījies savos principos vai, tieši otrādi, vēlas tos iedzīvināt vienreiz par visām reizēm. Simts stundu safilmēto materiālu samontēja viņa kolēģi, un šī versija ir skatāma platformā “Netflix”. Jāpiebilst, ka periodā, kad šī filma tapa, Orsons Velss jau bija nobīdīts nost no troņa, uz kura viņu uzcēla “Pilsonis Keins” – Velsa populārākā filma, kas daudzās aptaujās tiek atzīta par visu laiku labāko kinofilmu.
Kā nākamo Marta Elīna Martinsone iesaka noskatīties, viņasprāt, vienu no lieliskākajām izklaides filmām - "Skots Pilgrims pret pasauli" (“Scott Pilgrim vs. the World”). Režisora Edgara Raita filma arī skatāma platformā “Netflix”.
Noslēgumā Martinsone ikvienam, kas vēl nav redzējis “HBO” seriālu “Pēctecība” (“Succession”), iesaka to beidzot noskatīties: “Es to uzskatu par vienu no labākajiem pēdējo gadu seriāliem. Tā ir skarba satīra par ļoti turīgiem cilvēkiem un ģimenes drāma par to, kā vara, nauda sabojā cilvēkus. Es teiktu, ka šinī seriālā ir kaut kas ļoti “šekspīrisks”, un es to viennozīmīgi iesaku noskatīties, it sevišķi vienā piegājienā, ja ir vēlme uz pāris dienām aizmirsties.”
Seriāla divas sezonas ar subtitriem latviešu valodā pieejamas platformā “Shortcut”.
Iesaka Jānis Ābele
Režisoram Jānim Ābelem turpinās sadarbība ar rakstnieku Jāni Joņevu – pēc filmas “Jelgava 94” pienācis laiks dokumentālajam kino. Viņa projekts nupat guvis atbalstu Nacionālā kino centra ražošanas konkursā – taps dokumentāla filma par rakstnieku un dzejnieku Anatolu Imermani.
Savu ieteikumu triādi Jānis Ābele iesāk ar stāstu par kino pasaulē pietiekami bieži sastopamo principu, kurā aktieris kļūst par režisoru. Šoreiz tas domāts par franču aktieri Matjē Amalriku, kuru, iespējams, esat redzējuši kinofilmā “Skafandrs un tauriņš”, filmā par Džeimsu Bondu – “Mierinājuma kvants” vai Vesa Andersona “Viesnīca "Diženā Budapešta"”.
Pirmais ieteikums no Matjē Amalrika režijas daiļrades – filma “Zilā istaba” (“La Chambre bleue”).
Otrs ieteikums – filma “Barbara”. Ābele šo filmu sauc par vienu no labākajām biogrāfiskajām drāmām jeb “biopic”. Filma it kā ataino radošās grupas centienus veidot filmu par šansona dziedātāju Barbaru. Matjē Amalriks sevis režisētajā biogrāfiskajā drāmā reizē atveido arī režisora lomu. Jānis Ābele turpina: “Matjē Amalrika atzīšanās, taisot biogrāfisku filmu par leģendāru franču dziedātāju, ir tāda, ka mums nav iespējams nonākt pie tā patiesā cilvēka[..], tas viss ko mēs darām, ir tikai mūsu interpretācija par to, kāda varēja būt Barbara.”
Platformu “Netflix” Jānis Ābele uzskata par, kā viņš pats saka, “mūsdienu kultūras ļaundabīgo audzēju”, tādēļ visas ieteiktās filmas viņš ir skatījies vietnē MUBI.com. Tur rodama arī franču režisores Anjēzes Vardas filmu retrospekcija. No tās Ābele izvēlas izcelt filmu “Simts un viena nakts” (“Les Cent et une nuits de Simon Cinéma”). Šī filma esot kā atzīšanās mīlestībā kinematogrāfam.
Noslēdzošais ieteikums no irāņu kinematogrāfa – režisora Mosena Makmalbafa filma, kas angļu valodā saukta par “A Moment of Innocence”.
