„Ezera sonāte” ir viena no spilgtākajām latviešu melodrāmām, tapusi pēc Regīnas Ezeras romāna „Aka” motīviem. Filma uzņemta 1975.gada vasarā Ēdoles pagastā, „Kažoku” mājās. Ezera ainas filmā kombinētas no vairākiem Kuldīgas puses ezeriem, kā arī dīķa, kas pie mājas izrakts speciāli filmas vajadzībām un radošās grupas vidū iedēvēts par Džordžezeru par godu filmas direktoram Georgam Blūmentālam.
Režisors Varis Brasla vasaru pirms gandrīz jau 40 gadiem atminas kā ļoti radošu un skaistu laiku. „Tas bija laimīgais gadījums, kad grupa jutās kā viena molekula, un Dieviņš iedeva ļoti saulainu vasaru, varbūt pat par daudz, jo nevarējām sagaidīt lietu,” stāsta režisors. Lietu filmēšanas grupa tovasar tā arī nav varējusi sagaidīt, tādēļ lietus ainu uzņemšanā palīgos saukti ugunsdzēsēji.
Par vienu no filmas lielajām veiksmēm Varis Brasla dēvē mazā Māra lomas tēlotāju Egilu Veseri. Uz Māra lomu sākotnēji tika sarīkotas proves, taču tās rezultātus nedeva, un lomas tēlotājs pēc kādas kolēģes ieteikuma tika atrasts bērnu dārza grupiņā: „Viņa atveda to grupiņu, un mēs ar Gunāru kā tādi maitas putni uzmetāmies tam puikam virsū, jo viņā bija kaut kas tik tipisks, tik atbilstošs Regīnas Ezeras Mārim. Viņš bija reizē ļoti tīrs un reizē loģiski arī ar sava vecuma stiķiem un niķiem,” stāsta Brasla.
Galvenās Rūdolfa lomas tēlotājs Gunārs Cilinskis ar mazo Egilu ļoti labi sapraties, taču vienu reizi tomēr izvests no pacietības. Šī reize saistās ar kadru, kad Rūdolfs Mārim māca airēt. „Tā tam puikam bija neradošā diena. Ļoti vējaina, tāpēc ļoti grūti bija noturēt laivu, to pūta prom. Mēs pasakām: „Motoru!”, bet tad puika aizmirst tekstu, tad viņam interesē viņa cepure, tad viņš skatās lapās, nekādi nekas nesanāk. Mēģinām vienu reizi, otru, trešo… Te vienā brīdī es redzu, ka Gunārs [Cilinskis] lielā švunkā airējas pie plosta, uzkāpj uz tā, un, lai arī tajā laikā viņš nesmēķēja, man prasa: „Vai tu vari iedot cigareti, un pievāc to puiku, savādāk es viņu noslīcināšu…”, atminas režisors. Viss atrisinājies pozitīvi, pateicoties mazā aktiera mammai, kura ar dēlu aprunājusies, un pēc tam šīs epizodes uzņemšana aizgājusi kā pa diedziņu.
Regīnas Ezeras stāsta dziļumus ļoti veiksmīgi atklāj galveno lomu tēlotāji Astrīda Kairiša un Gunārs Cilinskis, spoža savā raksturlomā ir Lilita Ozoliņa. Īpaša pievienotā vērtība filmai ir Imanta Kalniņa mūzika, atzīmē Brasla: „Imants jūt, viņam ir suņa deguns attiecībā uz filmu materiālu, viņš nevis ilustrē, bet viņš padziļina, viņš iedod savu izjūtu, kas tikai bagātina”.
Jautāts, kas viņam pašam ir filmas galvenais vēstījums, režisors atbild, ka stāsts ir par cilvēka garīgo tīrību. Laura, lai arī kaislīgi mīl Rūdolfu, paliek uzticīga savai ģimenei un līdz ar to savai godīga cilvēka būtībai.
Izcilā melodrāma „Ezera sonāte” tagad pilnībā digitāli restaurēta un izdota digitālajā video diskā, ko papildina arī aizkadru foto un dokumentālā īsfilma par uzņemšanas procesu.
