Režisores jaunākais darbs „Bērnības zeme Sibīrija” vēsta par vienu no sāpīgākajiem pavērsieniem Latvijas vēsturē - 1941. gada 14. jūnijā izsūtītajiem. Filma ir par bērniem, kuri pēc daudziem gadiem apmeklē bērnības vietas Sibīrijā. „Katram no mums ir tikai viena bērnība ar visiem priekiem un nelaimēm, tāpēc ir saprotami, ka vēlamies tajā uz brīdi atgriezties. Izsūtīšanas skārušas gandrīz ikvienu latviešu ģimeni, tāpēc par to ir jārunā, jāstāsta bērniem un mazbērniem. Braucot uz Sibīriju un veidojot filmas, es jūtu lielu gandarījumu par savu darbu,” stāsta Dzintra Geka.
Filmas „Bērnības zeme Sibīrija” sižetu veido divi braucieni uz Tomskas un Krasnojarskas apgabaliem. 2012. gadā kopā ar citiem Sibīrijas bērniem uz savām bērnības vietām devās arī rakstniece Gundega Repše. Viņas mamma Ilga Dedzis izsūtījumā pavadīja 14 gadus. “Te tas viss bija. Tur, vēl tur, tur un tur, tālumā līdz apvārsnim, Austrumos un Ziemeļos, stepē un taigā, Sibīrijā, purvos un sasalumā, viscaur – Krievijas un Padomju Savienības majestātiskajās ārēs – elektrifikācija plus visas varen plašās zemes gulagizācija. Tas notika, bija un ir. Ar šo apjēgu es iekāpju varmācības dimensijā,” par pieredzēto Sibīrijā raksta Gundega Repše.
Savukārt režisores Dzintras Gekas darba “Pieminiet Sibīriju!”, kas skatāma pulksten 18.30, pamatā ir brauciens, kurā skarbi un nenovēršami tika uzdots jautājums, kā godināt Sibīrijas zemē palikušos un kā remdināt joprojām dzīvās sāpes. Paaudzes lēnām nomainās, bet jautājums ir neatrisināts, un tas būs aktuāls, kamēr vien cilvēki atcerēsies un pieminēs.
