Sadaļas Sadaļas

Kultūra

Radio "Klasika" ar koncertu un īpašu programmu mēneša garumā atzīmēs 20 gadu jubileju

Kultūra

Zvaigznes dienā notiks Bībera Rožukroņa sonāšu cikla pirmatskaņojums Latvijā

Šogad pirmizrādi piedzīvos pašmāju pilnmetrāžas spēlfilmas „Pelnu sanatorija”

Dāvja Sīmaņa «Pelnu sanatorija» - skaudrs Pirmā pasaules kara stāsts, kas rezonē mūsdienās

Plānots, ka šogad pirmizrādes piedzīvos vismaz četras pašmāju pilnmetrāžas spēlfilmas. Viena no tām ir Dāvja Sīmaņa kara drāma „Pelnu sanatorija”, kas ceļu pie skatītājiem uzsāks jau šomēnes - 21.janvārī. Filmas centrā ir Pirmā pasaules kara notikumi Latvijā un to ietekme uz cilvēku likteņiem. Filma ir skaudra un skarba, bet tajā ir vieta arī cerībai, kaut arī ļoti nelielai.

Režisoram Dāvim Sīmanim ir arī vēsturnieka izglītība. Pirmais pasaules karš viņam vienmēr šķitusi ļoti svarīga robežlīnija, kas kardināli izmainīja pasauli un arī cilvēku domāšanu un apziņu. Šis arī ir iemesls, kādēļ viņš savā pirmajā pilnmetrāžas spēlfilmā pievērsies tieši šai tēmai.

„Man vienmēr ir šķitis, ka īstenā izmaiņa cilvēku domāšanā ir notikusi tieši Pirmā pasaules kara laikā. Jo pirms tam cilvēki dzīvoja ar ļoti skaistu sapni par racionālu, progresīvu sabiedrību, kurai ir bruģēts ceļš uz skaistu nākotni. Un pēkšņi nāca šis karš, un racionalitāte kaut kur pazuda, cilvēki rīkojās pilnīgi iracionāli, nežēlīgi, kļuva mazliet dēmoniski un tumsonīgi, un visa šī cerību pasaule sabruka," pauž Dāvis Sīmanis.

Dāvis Sīmanis darbu pie filmas uzsāka pirms diviem gadiem, kad vēl nebija sajūtas, ka filma tik ļoti spēcīgi rezonēs arī ar mūsdienu notikumiem pasaulē.

„Šī vēsturiskā drāma savā ziņā tādā ļoti tumšā veidā sasaucas ar to laiku, kurā dzīvojam mēs, un arī tām pazīmēm, kas ir zināma nolemtība, kad tu nezini, kur ir tā atbilde, tā iespējamā izeja no tās situācijas. Kad kaut kādā veidā viss eskalējas, neskatoties uz to, ka neviens negrib, lai kaut kas eskalētos. Tā ir tāda iekšēja trauksme, kad tu saproti, ka tā filma rezonē mūsu laikā," norāda Dāvis Sīmanis.

Filma „Pelnu sanatorija” kara nežēlību mazāk atklāj kaujas laukā, bet vairāk pievēršas tam, ko karš nodara katram individuālam cilvēkam - viņa domāšanai, apziņai un dvēselei.

Filmas darbība notiek 1917.gadā kādā vientuļā sanatorijā Kurzemē, kur ārstēt kontuzētus karavīrus ierodas atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs. Viņa lomā redzēsim vienu no mūsdienu slavenākajiem vācu aktieriem Ulrihu Matesu, kurš pērn izpelnījies Vācijas labākā kinoaktiera titulu.

Dāvis Sīmanis neslēpj - kad šo aktieri uzrunājis, nav īsti ticējis, ka viņš piekritīs, jo pieradis pie daudz lielākas finansiālas atlīdzības par lomu, taču Ulrihu Matesu projekts ļoti ieinteresējis: „Viņš bija gatavs nākt pretī finansu vai praktiskajos jautājumos, kas nozīmē, ka viņš nebija dārgāks par latviešu aktieri, ko mēs ņemtu tādai lomai. Tā viņam bija radoša izvēle. Tagad, kad viņš ir noskatījies filmu, viņš ir ļoti priecīgs, ir gatavs piedalīties arī manos nākamajos projektos, ja tādi būs."

Dāvis Sīmanis neslēpj, ka filma būs ļoti skaudrs un skarbs stāsts, bet to caurvīs arī motīvs par iespēju saglabāt cilvēcību pat visdramatiskākajos apstākļos. „Globālas, ģeopolitiskas vai vēsturiskas problēmas mēs parasti cenšamies padarīt par masu problēmām vai vainojam elites, bet patiesībā tas, es domāju, ir katra cilvēka ļoti iekšējs, privāts spēks, kas ļauj viņam pārvarēt kaut kādu dramatisku laiku tieši tādēļ, ka viņš sevī var saglabāt cilvēcību. Un, ja pietiekami daudz būs šo cilvēku, kas to spēs, tad arī vēsture būs savādāka," stāsta Dāvis Sīmanis.

Filmā „Pelnu sanatorija” lomās varēs redzēt arī Pēteri Liepiņu, Leonīdu Lencu, Agnesi Cīruli un citus aktierus. Sanatorijas ārskati filmēti Lazdonas muižas pilī, bet kara ainas Ziemassvētku kauju muzejā Tīreļpurvā.

Kā vēstīts, filma tapusi studijā "Lokomotīve" un ir Dāvja Sīmaņa pirmais pilnmetrāžas darbs spēlfilmas žanrā. Filmas pirmizrāde notiks 21.janvārī, no 22.janvāra to izrādīs visā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt