Sadaļas Sadaļas

Dāvis Sīmanis: Latviešu kino dzīvo visstingrākajā izdzīvošanas režīmā

Kinoteātrī „Splendid Palace” 1.aprīļa vakarā pirmizrādi piedzīvos režisora Dāvja Sīmaņa filma “Escaping Riga”. Režisors intervijā raidījumam "Kultūras Rondo" stāsta par topošajiem kino darbiem  un atzīst, ka  latviešu kino, neskatoties uz šī gada nelielo budžeta palielinājumu, joprojām ir spiests dzīvot visstingrākajā izdzīvošanas režīmā.

Dāvja Sīmaņa dokumentālais vēstījums “Escaping Riga” piedāvā alternatīvu stāstu par divu izcilu 20. gadsimta personību - Sergeja Eizenšteina un Jesajas Berlina - dzīves gaitām. Ideja par filmas tapšanu autoram radusies pirms astoņiem vai septiņiem gadiem, kad savos kinematogrāfiskajos meklējumos viņš pievērsies Sergeja Eizenšteina daiļradei. Līdztekus norisinājušies sera Jesajas Berlina simtgadei veltītie pasākumi. Pamazām radusies doma par abu dižgaru saistību un vēlēšanās atspoguļot līdz šim vēl nepastāstītas biogrāfiju epizodes. 

Šobrīd, kad filma nodota skatītāju vērtējumam, Dāvis Sīmanis neieslīgst apcerējumos par tās gaidāmajiem panākumiem. Sekošanu veiksmei režisors salīdzina ar sekošanu elkiem, savukārt tas mākslas darba autoram liedz iespēju palikt godīgam savā darbā. 

Filma kļūst par mākslas darbu vien tad, kad to taisi savam priekam," uzskata Sīmanis. 

Nodoties refleksijām par filmas tālāko ceļu režisoram neļauj arī cits viņa projekts - beidzoties darbam pie "Escaping Riga", jāturpina darbs pie citas vēsturiskas pilnmetrāžas spēlfilmas. "Pelnu sanatorija", kas savu pirmizrādi piedzīvos nākamā gada sākumā, ir traģisma un melanholijas pilns stāsts par notikumiem kādā Latvijas lauku sanatorijā.

Stāstot par filmu uzņemšanu, Dāvis Sīmanis atzīst, ka šobrīd, veidojot mākslas filmas Latvijā, ir jābūt entuziasma pilnam, jo bieži vien, lai paveiktu kādu apjomīgu darbu, ir jāpaļaujas uz cilvēku atsaucību un interesi strādāt vēsturiskām tēmām veltītos projektos. Lai gan filma "Escaping Riga" savulaik saņēmusi finansējumu, arī par tās tapšanu režisors ir pateicīgs visu darbā iesaistīto cilvēku pūlēm. 

Latviešu kino, neskatoties uz budžeta palielinājumu, dzīvo vissmagākās izdzīvošanas režīmā. Ir absurds, ja jāveido filmas, domājot par to, ka nevarēs samaksāt iesaistītajiem cilvēkiem," stāsta latviešu režisors.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt