Paralēli kinofestivāla konkursa programmai Kannās norisinājās arī ikgadējais Kannu filmu tirgus, kur piedalījās arī Latvijas kinematogrāfa pārstāvji. Nacionālā kino centra starptautisko festivālu koordinatore Agnese Surkova "Kultūras Rondo" stāsta, ka Latvijas pārstāvji Kannu filmu tirgū tikušies ar festivālu pārstāvjiem, piedāvājuši Latvijas filmas, stāstījuši par jauniem kino darbiem, kas drīzumā ieraudzīs dienasgaismu, meklējuši sadarbības iespējas.
Producenti meklē kopproducentus, iespējas sadarboties, ir cilvēki, kuri interesējas par filmēšanas iespējām. Nāca klāt cilvēki un jautāja, vai Latvijā ir ziema un vai ir iespēja uzfilmēt ziemu, interesējās par lokācijām. Ir visādi," par piedzīvoto Kannu filmu tirgū stāsta Surkova.
Uzmanību izpelnījies arī Latvijas stenda dizains, daudzi apmeklētāji teikuši, ka tas ir labākais, kas redzēts 30 gadu laikā.
Šogad no Latvijas tika piedāvātas trīs pabeigtas spēlfilmas: Jura Kursieša "Modris", Aika Karapetjana "M.O.Ž." un Andra Gaujas "Izlaiduma gads", vairākas dokumentālās filmas, tai skaitā Latvijas skatītājiem jau pazīstamās Viestura Kairiša "Pelikāns tuksnesī", Dāvja Sīmaņa "Escaping Riga", Ginta Grūbes "Vairāk nekā dzīve", Lailas Pakalniņas "Viesnīca un bumba", Kristas Burānes "Māra" un citas, kā arī dažādas animācijas īsfilmas.
Kā vienmēr, interese ir par Lailas Pakalniņas filmām, arī par Viestura Kairiša "Pelikānu tuksnesī". Bija interese arī par sieviešu veidotām filmām vai dokumentālām filmām par noteiktu tēmu. Principā katrai filmai ir iespējams piemeklēt konkrētu festivālu," norāda Surkova, piebilstot - nākamais kino notikums, kurā piedalīsies Latvija, būs Berlīnes kinofestivāls - viens no nozīmīgāko Eiropas festivālu trijotnes.
Kannu filmu tirgū šogad strādāja arī filmu studijas "Lokomotīve" producents Roberts Vinovskis, kurš atzīst - festivāla laikā nav sanācis noskatīties nevienu filmu.
Man Kannu filmu tirgus, tāpat kā Berlīnes filmu tirgus, ir ikgadēja rutīna. Es braucu strādāt - tikties ar filmu izplatīšanas kompānijām, producentiem, runāt gan par jau nofilmētām filmām, gan tām, kas ir vēl tapšanas procesā. Atsevišķu spilgtu iespaidu nav, tas ir ikgadējs, pat rutinēts darbs, kas prasa nopietnu sagatavošanos. Pretrunā Kannu spožajam tēlam šis darbs ir nogurdinošs. Spozme ir kaut kur citur, tas neattiecas uz to, ko es daru," norāda Roberts Vinovskis.
Studija "Lokomotīve" Kannu filmu tirgū piedalījās ar Aika Karapetjana jauno šausmu filmu "M.O.Ž.". Vinovskis norāda - interese par filmu ir: "Specifika šim biznesam vai nozarei ir tāda, ka ar filmas izplatīšanu nodarbojas filmu tirdzniecības aģenti, un atrast šo aģentu ir filmu producenta galvenais darbs. Mana darba viena daļa bija saskaņot tālāko plānu ar šīs filmas aģentu, kurš tālāk strādās ar festivāliem un visām iespējām filmu pārdot. Otra darba daļa ir meklēt šādu aģentu nākamai filmai, kas ir tapšanas procesā," stāsta Vinovskis.
Aika Karapetjana "M.O.Ž." uz Latvijas kino ekrāniem varētu nonākt šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Bet līdz tam filma vēl dosies uz diviem kinofestivāliem Kanādā un ASV.
Kannās viesojās un filmas skatījās kinokritiķe Daira Āboliņa. "Mans darbs vienmēr ir skatīties filmas. Ja Robertam Kannas ir rutīna, tad man Kannas ir mana gada lielākā profesionālā intriga. Kino kritiķim nav nekā vienkāršāka, kā dienvidu sauli apmainīt pret tumšu kino zāli un tur nodzīvot 12 dienas, un pēc tam teikt "jā!"," teic Daira Āboliņa.
Runājot par piedzīvotajiem pārsteigumiem un vilšanos, Āboliņa atzīst - Kannās katru gadu tiek piedzīvotas abas emociju gammas: "Tādas reizes, kad no Kannām atbrauc tukšs, es neesmu piedzīvojusi. Tas arī ir tas Kannu spēks. Sajūtu buķete katru gadu ir ļoti atšķirīga."
Āboliņa uzskata, ka šogad kinofestivālā bija baudāms viens no spilgtākajiem kino piedāvājumiem, īpaši Eiropas kino, pēdējo desmit gadu laikā: "Tik jaudīga, tik personāliju piepildīta kinematogrāfa, kā tas, ko jūs tūlīt piedzīvosiet kinozālēs tuvākajā pusgadā, es domāju, ka to mums jau sen vajadzēja. Tad, kad pasaulē notiek dažādas klizmas, šaubas, fobijas un viss pārējais, par ko mēs pašlaik esam nedaudz noraizējušies, tad mākslinieki, ja viņiem ir ko pateikt, tad mēs pie viņiem gribam pieturēties. Šis ir tas gadījums, kad viņiem ir ko pateikt," vērtē Āboliņa.
Jautāta, vai arī Kannās bija jūtamas raizes par to, kas notiek Eiropā, Āboliņa saka: "To varēja just ļoti tiešā nozīmē. Viena no mākslinieka šķautnēm ir būt aktuālam un trāpīt, bet, lai viņš trāpītu, nevar nereaģēt uz to, kāds ir noskaņojums pasaulē. Šogad ir laimīgas mākslinieciskās sakritības, piemēram, tad, kad Mišels Hazanavičs sāka taisīt savu filmu "Izmeklēšana", kas ir par Krievijas un Čečenijas karu, nekādi draudi Eiropai un agresijas draudi vispār vēl nebija. Tas pats lielā mērā attiecas uz Andreja Zvjagintseva filmu "Leviatāns", kas arī ir par agresijas biedu, bet nav par karu. Filma ir balstīta Vecās derības jēdzienā par absolūto ļaunumu - cilvēku agresivitāti, spēju pakļaut, spēju uzurpēt savu varu. Un tas ir stāsts par to, kādā pasaulē mēs dzīvojam," saka Āboliņa.
Viena no Kannu festivāla konkursa filmām jau redzama arī Latvijā - franču režisora Olivjē Dāna filma "Monako princese Greisa". Āboliņa prognozē, ka Latvijā būs skatāmas vēl arī citas Kannu festivāla konkursa filmas.
Patiesībā vēl mirklis būtu jāpagaida, līdz savas programmas publiskos gan "Baltijas pērle", gan Rīgas starptautiskais filmu festivāls, kas šogad vairāku festivālu zīmolu apvienojumā notiks pirms Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijas Rīgā. Bet domāju, ka ir ļoti reālas iespējas vairākas no šīm filmām redzēt regulārajā kino repertuārā, un daudzas no šīm filmām noteikti saņems Eiropas Kinoakadēmijas nominācijas, un tās būs ļoti aktuālas filmas," uzskata kinokritiķe.
No Kannu kinofestivālā piedzīvotā Daira Āboliņa izceļ jauno kanādiešu kinorežisoru Havjeru Dolānu un viņa filmu "Māmiņa", par kuru režisors šogad ieguva žūrijas balvu: "Absolūtais brīnumbērns! Pilnīgi jauna plūsma, pilnīgi jauna enerģētika no ekrāna, pilnīgi cita attieksme, pilnīgi citādāki varoņi. Domāju, ka jaunās paaudzes cilvēki noteikti tur atradīs to enerģiju un spēku, ko viņi no kino gaida," uzsver Āboliņa.
Kā zināms, šogad Kannu kinofestivālā žūrijas balvas tika pasniegtas diviem režisoriem - 25 gadus jaunajam Havjeram Dolānam un 83 gadus vecajam klasiķim Žanam Likam Godāram, kurš, kā saka Āboliņa, savā kinolentē "Goodbye to Language" "koķetē ar 3D kino un ir palicis savā kino trakumā".
Āboliņa atzīst - tas, ka Zelta palmas zaru ieguva Nūri Bilges Džejlana filma "Ziemas miegs", neesot bijis pārsteigums: "Tā bija viena no pretendentēm uz augstāko Eiropas kino apbalvojumu, bet līdzās šai filmai bija vēl kādas sešas vai septiņas filmas. Nekad tā nav bijis, ka katru vakaru sociālajos tīklos tiek prognozēts Zelta palmas zaru tai filmai, kura ir tai vakarā ir redzēta. Un tā turpinās visu nedēļu," saka Āboliņa.
Pieņemt lēmumu par vienu labāko kinofilmu Kannu kinofestivāla žūrijas priekšsēdētājai Džeinai Kempionei nav bijis viegli: "Šoreiz viņa ir darbojusies kā īsta estēte un kino pamatvērtību cienītāja. Tomēr aktuālajiem kino procesiem viņa ir ierādījusi nedaudz perifēru lomu, visticamāk, ļaujot šiem talantiem, jaunajiem dzinuļiem vēl augt, apstiprinot to, ka kino balstās uz ētiskiem principiem, uz stāstiem, uz zināmiem filozofiskiem vispārinājumiem, ko piedāvā arī "Ziemas miegs"," secina Āboliņa.
Kinokritiķe Daira Āboliņa uzsver - Nuri Bilges Džejlana "Ziemas miegs" skatītājiem varētu būt pārbaudījums: tā ilgst trīs stundas un 16 minūtes un nebūt nav vienkārša: "Filma līdzinās filozofiskai meditācijai par to, kādos kritērijos - cilvēciskos, ētiskos, kristīgos - mēs šobrīd dzīvojam. Tādi čehoviski dialogi par to, ka lepnība - tas ir grēks, nodevība – tā ir skatīšanās garām, nedzirdēšana, vientulība. Filma par vispārcilvēciskām parādībām."
Kā vēstīts, 67.Kannu kinofestivāla galveno balvu "Zelta palmas zaru" saņēma turku režisora Nuri Bilges Džejlana drāma "Winter Sleep". Par labāko režisoru tika atzīts Benets Millers, kurš konkursā piedalījās ar filmu "Foxcatcher". Žūrijas balvu ieguva Havjera Dolana filma "Mommy" un Žana Lika Godāra "Goodbye to Language". Labākās aktrises kategorijā uzvaras laurus plūca Džuliana Mūra par tēlojumu režisora Deivida Kronenberga satīriskajā filmā "Maps to the Stars". Savukārt vīriešu kategorijā uzvarēja Timotijs Spalls, kurš atveido galveno lomu biogrāfiskajā filmā "Mr. Turner" par britu gleznotāju Džozefu Tērneru. Kannu kinofestivāla "Grand Prix" ieguva itāļu režisores Alises Rorvaheras ģimenes drāma "Le Meraviglie". Par labāko scenāriju tika godināta filma "Leviathan" - traģiska satīra par korupciju nelielā Krievijas ciematiņā.
