Kontinenta akūtā bēgļu krīze likusi filmu nedēļas veidotājiem pievērsties migrācijas tēmai vārda visplašākajā nozīmē, dodot šai filmu programmai nosaukumu „No kurienes? Uz kurieni?”. Eiropas filmu nedēļa tiek atklāta 20.maija vakarā kinoteātrī „Splendid Palace” un turpināsies līdz 26.maijam.
Dokumentālā filma „Ugunis jūrā”, kas šogad ieguva Berlīnes kinofestivāla galveno balvu, stāsta par dzīvi Lampedūzas salā 200 kilometru no Itālijas krastiem, kas pēdējos gados kļuvusi par pirmo pieturas punktu Eiropā tūkstošiem bēgļu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. „Ugunis jūrā” ir viens no šā gada Eiropas filmu nedēļas galvenajiem akcentiem un būs skatāma tikai atklāšanas seansā šovakar.
Taču bēgļu krīze ir tikai viens migrācijas aspekts, kam pievēršas kopumā 11 dokumentālās un spēlfilmas šā gada Eiropas filmu nedēļā, stāsta programmas kuratore Sonora Broka no Rīgas starptautiskā kinofestivāla.
„Protams, šīs filmas arī ir klātesošas – tradicionālās valstis, no kurām šobrīd notiek migrācija uz Eiropu –, bet programmā ir arī ļoti interesanti migrācijas piemēri. Tostarp, piemēram, aitu migrācija Šveicē, kas notiek jau gadu tūkstošiem. Ir arī filma, kas parāda šo migrācijas aspektu pavisam mums tuvā formātā – tā ir poļu filma par poļu ģimeni, kam Zviedrijā sociālie dienesti atņem bērnu. Tātad migrācija tādā diezgan plašā izpratnē,” stāsta Broka.
Dokumentālā filma „Sīrijas ķēniņienes” vēsta par grupu Sīrijas sieviešu, kuras bēgļu gaitās Jordānijā iestudē Eiripīda traģēdiju „Trojietes”. Bet spēlfilma „Rosita” pievēršas filipīniešu līgavu tirgum Dānijā. Šodienas acīm varēs skatīties arī pirms pieciem gadiem uzņemto Aki Kaurismeki filmu „Havra”.
Dažādie un bieži vien diametrāli pretējie stāsti un likteņi ļauj iejusties gan bēdzēju, gan uzņēmēju pārdzīvojumos un paskatīties uz migrācijas problēmu plašāk un cilvēciskāk, uzskata kinokritiķe Daira Āboliņa.
„Ir jāstāsta personiski, jo nav nekādu abstraktu bēgļu, abstraktu draudu. Ir cilvēki, kuri ir spiesti pamest savas mājas, un ir cilvēki, kuri ir spiesti sadzīvot ar svešu kultūru," norāda Āboliņa. "Es ļoti ceru, ka publika to novērtēs, šis festivāls kļūs atkal tradicionāls. (..) Tas ir tas veids, kā mēs visi kopā varam novērtēt to, ka esam Eiropas daļa un patiesībā radām Eiropas filmas, kā arī sadraudzēties ar režisoru un aktieru vārdiem, kurus vēl pagaidām nepazīstam.”
Eiropas filmu nedēļu papildinās arī diskusija pirmdien Eiropas Savienības mājā Rīgā, kur tiksies pašlaik Latvijā dzīvojošais ukraiņu izcelsmes dokumentālā kino režisors Vitālijs Manskis, kurdu izcelsmes kinorežisors un rakstnieks Zanjars Adami no Zviedrijas, kā arī vācu žurnāliste un islāma kultūras pētniece Sineba El Masrara, kuras ģimene nāk no Marokas. Diskusijas moderators būs režisors Gints Grūbe.
„Manuprāt, šī diskusija un visa filmu nedēļa ir provokatīva, jo Latvija, no vienas puses, pašsaprotami saudzē un mīl to, ka mēs esam ļoti slēgta kultūra, kādu sevi esam veidojuši visus padomju gadus, lai pašsaglabātos. Taču tajā pašā laikā šī kultūra, ko mēs saudzējam, ir veidojusies no atvērtības, no tā, ka esam bijuši saistīti ar citām kultūrām. Tas ir tas paradokss, kura krustpunktā arī šī diskusija ir iecerēta,” skaidro Grūbe.
Eiropas filmu nedēļu rīko Eiropas Savienības valstu kultūras institūtu tīkls Latvijā. Kā norāda tā vadītājs, Gētes institūta Rīgā direktors Arne Šnēders, filmu nedēļas mērķis ir caur individuāliem stāstiem atklāt to šodienas Eiropas realitāti, kas pastāv ārpus politiskajām diskusijām.
„Migrācija ir kļuvusi par ikvienas Eiropas valsts sastāvdaļu un izmainījusi mūsu dzīves un kultūras. Dažās valstīs priekšplānā izvirzījusies izceļošana, citās dominē ieceļošana. Taču Eiropas filmu nedēļa nav politisko debašu turpinājums. Tā pievēršas dažādajiem realitātes aspektiem – kāda ir individuālā migrācijas pieredze, kā migrācija maina mūsu sabiedrību, kā bagātinās mūsu kultūra un kādas rodas diskusijas?” norāda Šneiders.
Eiropas filmu nedēļu kinoteātrī „Splendid Palace” atklās 20.maijā, un tā turpināsies līdz 26.maijam. Filmas skatāmas bez maksas, un pagaidām tā būs vienīgā iespēja redzēt šos kino darbus Latvijā uz lielā ekrāna.
