Daira Āboliņa: Analizēt mākslas izpausmes ir profesionāli veselīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

"Ir profesionāli veselīgi analizēt mākslas zīmīgās izpausmes, atrast tajās jaunas sakarības un - pats svarīgākais - par vecajām filmām ieinteresēt cilvēkus, kuri citādi šo filmu neskatītos," par "Ābols upē" filmas arheoloģiju saka kinokritiķe Daira Āboliņa.

Kā jau vēstījām, dokumentālā filma "Ābols upē. Filmas arheoloģija" pirmizrādi piedzīvoja kultūras vasarnīcā "Esplanāde 2014" 12.augustā, savukārt 16.augustā gan "Ābols upē. Filmas arheoloģija", gan 1974.gada spēlfilma "Ābols upē" būs skatāma Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā.

Kinokritiķe un filmas scenārija autore Daira Āboliņa norāda - filma par filmu ir žanrs, kas pasaulē ir ļoti pazīstams.

"Brīdī, kad tiek uzņemta filma, mēs par tās nākotni nenojaušam - nezinām, cik ātri novecos tajā ietvertās tēmas, cik ātri apniks sižets, kādu likteni tā piedzīvos. Kaut enerģētiski filma nemainās, parādoties jaunam kontekstam, kinodarbs iegūst jaunas šķautnes. Reizēm ieraugi to pilnīgi savādāk. "Ābols upē" šajā ziņā ir unikāla filma Latvijas kino vēsturē. Pirmkārt jau tāpēc, ka pārstāv hibrīdžanru, jo apzināti iesākta kā dokumentāls stāsts ar mazu provokāciju - proti, ar diviem aktieriem Zaķusalas vidē, bet noslēdzas kā romantisks mīlas stāsts spēlfilmas formātā," skaidro Āboliņa.

Jautāta, kālab nepieciešamas šādas "filmas par filmu", Daira uzsver: "Tāpēc, ka ir profesionāli veselīgi analizēt mākslas zīmīgās izpausmes, atrast tajās jaunas sakarības un - pats svarīgākais - par vecajām filmām ieinteresēt cilvēkus, kuri citādi šo filmu neskatītos."

Lai pastāstītu par padomju laika kino industrijas peripetijām un radošās brigādes cīņu ar sevi un ideoloģijas trikiem, dokumentālās filmas veidotāji pēc 40 gadiem izmantojuši unikālo, nekad iepriekš nepubliskoto režisora Aivara Freimaņa dienasgrāmatu.

"Tas ir trillerim līdzīgs stāsts par to, kā padomju laikā tapa kino. Dienasgrāmata mums atslēdza daudzas durvis, un būtībā ir šīs filmas scenārijs. Taču vienlaikus redzam, kādas šaubas, domas un šķēršļu pārvarēšanu piedzīvojis režisors, kāda bijusi viņa attieksme pret sevi, dzīvi un aktieriem, turklāt tur ir arī daudz humora," stāsta Daira Āboliņa.

Šodienas stāsts - dokumentālā filma "Ābols upē. Filmas arheoloģija" - ir par pilsētu, kas vairs neeksistē un kuru bijušie salas iedzīvotāji sauc par Zaķusalas karalisti. Filmas veidotāji šajā zudušajā pilsētā vēlējās saprast, kas Zaķusalā nav mainījies pēc 40 gadiem, meklējot tajā romantiskas un savrupas sajūtas, ļaujot tajā iedzīvoties mūsdienu jauniešiem.

Toreizējie Zaķusalas jaunieši un bērni, kuri kļuva arī par filmas varoņiem, tagad ir purvciemieši un zolitūdieši, kuri savu pagātnes zemi sauc par Zaķusalas karalisti. Lai sasietu laikus un sajūtas, "Ābols upē. Filmas arheoloģija" meklēja arī šodienas Zaķusalas romantiku un mīlestību, kuru uz ekrāna izdzīvo divi jaunie aktieri - Agnese Cīrule un Raimonds Celms.

Filmas režisore ir Agita Cāne-Ķīle, scenāriste Daira Āboliņa, operators Edgars Bite, komponisti Pēteris Plakidis un Raimonds Tiguls. Producentes - Ieva Rozentāle un Inese Kublicka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti