Daira Āboliņa vērš uzmanību uz vairākiem aspektiem, kuri iepriekš noteikuši nozares uzplaukumu.
„2014. gads kino nozarē bija īpašs. Mēs ļoti intensīvi skatījāmies kino,” uzsver Āboliņa. „Tas bija viens traks kino gads.”
Pēc Āboliņas domām, noteicošs bija arī Nacionālais kino festivāls „Lielais Kristaps”, kas mobilizēja cilvēkus uz kino skatīšanos.
Mums, latviešiem, ir tāda īpašība, vai nu mazliet visu idealizēt vai nu nenovērtēt līdz galam to, ko esam izdarījuši,” norāda eksperte, „tomēr es domāju, ka šis skaitlis ir mazliet ideālistisks. Tik strauji mums nepieaug finansējums kino jomā, lai mēs varētu gada laikā finansiāli realizēt 47 projektus.”
Neraugoties uz to, Daira Āboliņa pauž prieku par pozitīvo ziņu, tajā pašā laikā atzīstot savu kā kritķes uzdevumu būt skeptiskai.
Jau vēstīts, ka NKC 2015. gadā prognozē vismaz 47 filmu pirmizrādes, no tām 42 filmas - 23 dokumentālās filmas, 11 animācijas īsfilmas, četras pilnmetrāžas spēlfilmas un četras spēles īsfilmas - top ar valsts finansiālu atbalstu.
2015. gada otrajā pusē gaidāmas piecu pilnmetrāžas spēlfilmu pirmizrādes, no tām valsts atbalstu filmas ražošanai saņēmuši četri projekti - Lailas Pakalniņas "Ausma" (sens padomju mitoloģijas stāsts par Pavļiku Morozovu, adaptēts sociālisma perioda Latvijas kolhozā), Dāvja Sīmaņa debija spēlfilmu režijā "Pelnu sanatorija" (Pirmā pasaules kara beigu drāma Kurzemes piekrastē, galvenajā lomā vācu aktieris Ulrihs Matess), vēl viena debitanta Renāra Vimbas filma "Es esmu šeit" (mūsdienu drāma par māsu un brāli, kuri paliek Latvijā, kamēr vecāki pelna naudu ārzemēs) un pieredzējušā kino, teātra un operas režisora Viestura Kairiša vērienīgais inscenējums "Melānijas hronika" (uz Sibīriju izsūtītās rakstnieces Melānijas Vanagas dienasgrāmatās balstīts emocionāls vēstījums). Savukārt režisors Māris Martinsons bez valsts atbalsta uzņem spēlfilmu "Romeo un Džuljeta" - Šekspīra klasiskā stāsta adaptāciju mūsdienu Latvijā, divvalodu vidē Jūrmalā.
Četras spēles īsfilmas veido jaunie režisori Madara Dišlere, Pēteris Ķimelis, Agnese Laizāne un Reinis Spaile; viņu projekti 2014. gadā tika atbalstīti Nacionālā Kino centra izsludinātajā debijas filmu konkursā.
Dokumentālās filmas, kuru pirmizrādes gaidāmas 2015. gadā, veido gan pieredzējušie režisori Laila Pakalniņa, Dzintra Geka, Ināra Kolmane, Dainis Kļava, Ivars Zviedris, Antra Cilinska un citi, gan debitanti Ieva Ozoliņa, Staņislavs Tokalovs, Žanete Skarule un citi. Vairākās Vides Filmu studijas producētās filmās režisori pārstāv kopražojuma valstis - Arunas Matelis no Lietuvas, Olafurs Rognvaldsons no Islandes un Romans Bondarčuks no Ukrainas. Dokumentālo filmu režijā parādās arī pazīstami vārdi no citām nozarēm - pēc ilgāka pārtraukuma kinouzņemšanai atkal pievērsies savulaik ārkārtīgi populārās filmas "Padomju stāsts" (2008) autors Edvīns Šnore, kurš veido filmu par Eduardu Berklavu, savukārt Igors Linga sola pabeigt darbu pie Latvijas rokmūzikas vēstures pārskata filmā "Savējie sapratīs".
Animācijas jomā ražīgi strādā gandrīz visi Latvijas profesionāļi un studijas - trīs filmu pirmizrādes sola studija "Animācijas brigāde" (Jāņa Cimermaņa, Daces Rīdūzes un Māra Brinkmaņa filmas), jaunu filmu "Marsietis" pabeigs arī plastilīna animācijas meistars Nils Skapāns, bet Edmunds Jansons un studija "Atom Art" sola četras jaunas sērijas par mazo skatītāju iemīļoto varoņu Lupatiņu piedzīvojumiem. Arī animācijas jomā ir divi debitanti - dramaturgs un scenārists Ivo Briedis režisē filmu "Laiks iet", bet Zane Oborenko filmu 2.augusts veido Latvijā vēl maz izplatītajā smilšu animācijas tehnikā.
