Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma vērtē, ka aizvadītais ārkārtas situācijas laiks visbūtiskāk ietekmējis tieši spēlfilmu uzņemšanas procesu.
"Tieši spēlfilmām, kur ir iesaistīts liels cilvēku skaits un aktieri. Piemēram, tagad katram no aktieriem ir nepieciešams savs grima komplekts, jāstrādā ar konkrētu mākslinieku. Tur ir konkrētas nianses, kas prasa līdzekļu ieguldījumu, par kuru pat nenojauš tie, kas stāv attālāk no visa šī filmēšanas procesa," saka Rietuma.
Viens no patlaban topošajiem projektiem ir režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma "Tizlenes", kuras producents Guntis Trekteris skaidro, ka filmu nozare trīs mēnešus bijusi piespiedu dīkstāvē. Kopumā filmas mākslinieciskos risinājumus ierobežojumi nav ietekmējuši, bet pagarināts filmēšanas periods. Konkrētajai filmai bija paredzētas vairākas filmēšanas dienas tieši pavasarī - tam raksturīgā vidē un apstākļos, kas tagad jānofilmē vasarā un rudenī.
"Mēs arī cenšamies ierobežot vienlaicīgu cilvēku atrašanos filmēšanas laukumā. Tas nozīmē, ka ir mākslas departaments, gaismas departaments, kameras departaments un kādreiz viņi visi nāca kopā un strādāja laukumā, lai sagatavotu kadru, bet šobrīd mēs laižam viņus tajā laukumā pa vienam atsevišķi. Līdz ar to pieaug tas laiks, kas tiek patērēts, lai to filmēšanu sagatavotu un tas vidēji pagarinājies par kādiem 20%. Tāpat, protams, ņemot vērā tos ierobežojumus, mums ir garākas filmēšanas stundas. Cilvēki jau tā strādā 12 stundas dienā, un tagad vēl sanāk kādas divas stundas ilgāk filmēt, kas cilvēkiem arī ir jākompensē," norāda Trekteris.
Nacionālais kino centrs nupat izsludinājis vēl divus konkursus atbalstam Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai. Vienā no tiem aicina pieteikties filmu veidotājus, kas ražošanai saņēmuši valsts finansējumu, un atbalsts varētu būt nepieciešams vismaz 15 šadām filmām, taču pieteikties citā konkursā var arī ražošanā esošie neatkarīgie filmu projekti.
"Tie ir tie izdevumi, kas filmu uzņemšanas grupām radušies tieši Covid dēļ. Proti, gan ievērojot epidemioloģiskos pasākumus, gan regulējot cilvēku plūsmas, gan veicot dezinfekcijas pasākumus, gan arī pānojot filmēšanas procesu, ne tik sablīvēti, kā tas būtu normālos apstākļos, un tas viss sadārdzina filmēšanas procesu un šiem konkursiem var nākt producenti, kam radušies šāda veida zaudējumi," stāsta Rietuma.
Nauda abiem konkursiem piešķirta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā 800 tūkstošu eiro apmērā. Projekti iesniedzami Nacionālajā kino centrā līdz šī gada 17. augustam. Nacionālajam kino centram jaunu Latvijas filmu veidošanai piešķirti 2 000 000 eiro. Finansējums atvēlēts minētajiem diviem konkursiem un iepriekš vēl diviem - seriālu (kvalitatīvu, mākslinieciski augstvērtīgu daudzsēriju filmu) attīstīšanas un veidošanas konkursam un mazbudžeta spēlfilmu attīstīšanas (un veidošanas) projektu konkursam.
