Kultūras rondo

19. gadsimta ceļotājas – sievietes. Grāmatā apkopoti Minnas Freimanes iespaidi

Kultūras rondo

"palaidiet sievieti". Tiekamies ar krājuma autori Ievu Rupenheiti

Klātiene notiek Starptautiskais Kannu kinofestivāls. Tajā piedalās arī Latvijas filmas

Cienījami klasiķi, filmu sastrēgums un Baltijas kinematogrāfa kopspēks Kannu kinofestivālā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

6. jūlijā klātienē sācies vērienīgais Kannu kinofestivāls, kura industrijai veltītajos pasākumos aktīvi piedalās arī Latvija. Par publicitāti Kannās sacenšas vesels lērums filmu, kuru izrādīšanu līdz šim iekavējusi pandēmija. Lai piesaistītu vairāk uzmanības, Baltijas valstu kino nozares savus spēkus atkal izvēlas apvienot. 

Lūgta raksturot Kannu kinofestivāla filmu programmu, Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma atbild, ka pagaidām par šīm filmām, kamēr visas nav noskatītas, var spriest vien pēc režisoru uzvārdiem, tomēr viens ir skaidrs –

tās ir īpašas filmas, ja reiz izturējušas milzīgo konkurenci un iekļuvušas festivāla konkursa programmā.

“Cienījami klasiķi, ļoti intriģējoši nosaukumi,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo”  kopsavelk Rietuma.

Jāatzīmē, ka Kannu konkursa programmā iekļautas vairākas franču filmas. NKC vadītāja teic, ka par to nav jābrīnās, jo katra valsts mēģina palīdzēt savai kino industrijai ar publicitātes atbalstu.

Pandēmijas laiks radījis neizrādītu filmu sastrēgumu ne tikai Francijā. Rietuma veic aprēķinu: “Ja mēs zinām, ka Eiropā katru gadu tiek saražotas apmēram 1800 pilnmetrāžas filmas un lielākā daļa no tām ir spēlfilmas, plus Kannās tomēr ir pārstāvniecība arī no citiem kontinentiem, tad tas filmu apjoms, kas šobrīd alkst pēc uzmanības, kam ir nepieciešama publicitāte, ir ārkārtīgi liels.” 

Lai pievērstu uzmanību savu kinoindustriju potenciālam, Latvija, Igaunija un Lietuva savus spēkus nereti apvieno.

Praktiskā darbībā nācies secināt, ka trīs Baltijas valstu spēkam lielās pasaules valstis pievērš vairāk uzmanības nekā tad, ja katra no tām startē atsevišķi. 

“Ja kādā no Baltijas valstīm uzņem filmas, ļoti bieži profesionāļi no Lietuvas, Igaunijas vai Latvijas strādā vienos projektos. Precīzāk sakot – kopīgos projektos. Gan tāpēc, ka šo profesionāļu skaits katrā no valstīm ir ierobežots, gan arī tāpēc, ka kopražojumi ir ļoti izplatīta Eiropas kino prakse un arī Baltijas kino sadarbības prakse. Būtībā tā institucionālā pārstāvniecība arī izriet no šīs ļoti ciešās sadarbības, kas Baltijas kino nozarē jau tagad ir,” pamato NKC vadītāja. 

Vaicāta, vai tam, ka 2018. gada Kannu klasikas izlasē bija iekļauta Rolanda Kalniņa filma ”Četri balti krekli”, šīgada festivālā vēl ir kādas atbalsis, Dita Rietuma atbild, ka tā jau ir Kannu kinofestivāla vēsture, tā ir mūsu visu kopīgā vēsture, bet šogad ir jauna lappuse, jauns posms un jāiet uz priekšu. Tomēr ”Četru baltu kreklu” renesanse turpinās citviet pasaulē – vēl nesen filma izrādīta ļoti prestižā Ņujorkas kultūrinstitūcijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti