Labrīt

Delna: Lēmumu pieņemšanas izsekojamība joprojām problemātiska

Labrīt

Latvijas Nacionālā opera un balets sezonu sāks ar baleta "Drakula" pirmizrādi

Ceļu pie skatītājiem sāk Martas Elīnas Martinsones ''Tizlenes''

Ceļu pie skatītājiem sāk režisores Martas Elīnas Martinsones filma «Tizlenes»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Atgādināt, cik svarīga vērtība dzīvē ir īsti draugi, – ir viens no galvenajiem Martas Elīnas Martinsones jaunās spēlfilmas "Tizlenes" vēstījumiem. No 27. augusta filma būs skatāma uz kinoekrāniem visā Latvijā.

Filma veidota pie mums reti sastopamajā pusaudžu komēdijas žanrā, kas pašai autorei ir ļoti tuvs. Tā aizved uz laiku pirms 20 gadiem, kad ar nepacietību un bailēm tika gaidīta jaunā tūkstošgade, un tās centrā ir trīs 9. klases skolnieces – Sarmīte, Sveta un Katrīna. Tuvojas izlaidums, un meitenes nolemj mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām "tizlenēm" pārvērsties par skolas populārākajām meitenēm. Viņas par savu mērķi izvirza – īpaši piestrādāt, lai izlaidumā varētu ierasties ar pašiem spicākajiem klases čaļiem. Taču, kad izfantazētie plāni gandrīz sabojā viņu draudzību, meitenēm nākas saprast, ka

izlikšanās par to, kas tu neesi, nenes ne laimi, ne stilīgumu, un dzīvē tomēr viss nenotiek tā kā kino.

Martai Elīnai Martinsonei pusaudžiem domātais kino allaž bijis ļoti tuvu pie sirds, tādēļ arī savu pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu viņa nolēmusi veltīt tieši šai auditorijai, pie tam veidojot to kā komēdiju. Laiks pirms 20 gadiem viņu saista gan ar savām savdabīgajām milleniuma noskaņām, gan interesanto vizuālo stilistiku, kas kino ir ļoti pateicīga, gan arī ar to, ka režisore tolaik pati bija pusaudze, kura dažkārt, rakstot dienasgrāmatu, arī sevi mēdza nodēvēt filmas nosaukumam izraudzītajā vārdā – tizlene, kas tobrīd bija ļoti aktuāls.

Lai arī pusaudžu komēdija, filma nav šauri fokusēta uz ļoti konkrētu publiku, atzīst režisore: "Tāpat kā visos tīņu seriālos, arī šajā ir vecāku līnija. Parādās arī bērnu vecāki ar tādu domu, ka – ja bērni skatās, lai arī vecākiem ir, ko paskatīties. Protams, ka

tur ir īpašas, mīļas lietas tieši tai paaudzei, kas 2000. gadu sākumā bija pusaudži, bet tagad ir trīsdesmitgadnieki.

Viņi ļoti labi varēs atcerēties pašu sarakstītus diskus, konkrēto kosmētiku un visas pārējās lietas."

Lai arī laikam un videi ir ļoti svarīga loma filmā, tas tomēr ir vairāk fons, kas caur komēdijas prizmu atgādina it kā pašsaprotamas, bet ļoti būtiskas patiesības, saka Martinsone: "Ļoti banāli, bet vienkārši, ka draudzenes ir pats svarīgākais dzīvē. Šai saistībā treilerī ir šis sauklis – kad tev ir labākās draudzenes, nekas nav tizli. Galvenais vēstījums ir tāds, ka

pie tiem cilvēkiem, ar kuriem tu vari justies ērti tāds, kāds tu esi neizliekoties, ir jāturas visu dzīvi."

Ļoti draudzīgas attiecības jau kopš filmēšanas sākuma izveidojās arī starp trim galveno varoņu lomu tēlotājām. Viena no viņām ir Katrīna Dambeniece, kura atklāj: "Mēs no sākuma bijām pilnīgi nepazīstamas, bet mums tiešām uzreiz bija momentā tas klikšķis, ka mēs esam kopā, mēs varējām uzreiz trakot un uzvesties kā labākās draudzenes. Jā, un mēs tagad joprojām esam labas draudzenes – visas trīs arī pēc filmēšanas beigām. Bet kopumā tas process bija nenormāli jautrs, un man tiešām ir iepatikusies visa filmēšanas laukuma dzīve. Savā ziņā es gribu atrasties arī nākotnē filmēšanas laukumā. Varbūt pat ne aktiera lomā. Bet noteikti tas ir maģisks process, kas notiek filmēšanas laukumā."

Katrīnas Dambenieces atveidoto varoni arī filmā sauc Katrīna, un viņa no triju draudzeņu kompānijas ir visjautrākā un vieglprātīgākā, viņa ne tuvu nav tik mērķtiecīga kā Sarmīte un tik nosvērta kā Sveta.

Katrīna Dambeniece atzīst, ka viņai atveidojamais mileniuma laiks nav licies kā pilnīgi sveša pasaule, taču šis tas leksikā un ģērbšanās stilā šķitis dīvains no mūsdienu jauniešu skatu punkta: "Bija jāpacīnās ar apģērbu meitenēm, kad viņas gribēja mums uzvilkt virsū kaut ko traku.

Bet bija jau arī jāsamierinās ar [bikšu] zemām jostas vietām, krāsainiem apģērbiem un spīdumiem uz sejas.

Bija arī vairāki vārdi, ko režisore bija izvēlējusies pēc savas pieredzes. Es ļoti labi atceros vārdu "goveklis", par ko man nav ne jausmas, kā kaut kas tāds ir radies. Bet tas man ir viens no favorītiem no visas filmēšanas."

Viens no Martas Elīnas Martinsones sen lolotiem sapņiem ir uzņemt mūziklu, un jau šajā filmā viņa iekļāvusi epizodi mūzikla noskaņās: "Dziesmu sarakstīja Edgars Šubrovskis, kurš ir brīnišķīgs un ļoti daudzpusīgs mūziķis. Tad kopā ar horeogrāfu Rolandu Meržejevski mācījām jauniešiem dejot. Man bija totāls kaifs to filmēt. Es sapratu, ka es to varētu darīt visu laiku. Manuprāt, mūziklā ir kaut kāda dzīves esence, kaut kas tāds, ko nevar parādīt citos žanros.

Manuprāt, kad varonis sāk dziedāt, viņš nevar melot."

Pusaudžu komēdiju ‘’Tizlenes’’ kinoteātros visā Latvijā sāk izrādīt no 27. augusta, bet Marta Elīna Martinsone jau uzsākusi darbu pie diviem darbiem mūzikla žanrā. Tapis arī uzmetums libretam, ko izrādīt uz teātra skatuves, un šī mūzikla centrā ir kantri mūzika, tāpat top scenārijs mūziklam kino formātā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti