Rīta Panorāma

Pie LNSO atgriežas diriģents Vasilijs Sinaiskis

Rīta Panorāma

Rīta panorāma

Intervija ar Tomu Burānu un Reini Sējānu

Ceļu pie skatītājiem sāk filma «Pasaka par tukšo telpu»

Kristas Burānes dokumentālo filmu par latviešu scenogrāfijas meistaru Andri Freibergu "Pasaka par tukšo telpu", kas šoruden nominēta Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" sešās kategorijās, skatītāji uz lielā ekrāna varēs redzēt no 3. novembra, kad to sāks demonstrēt kinoteātrī "Splendid Palace", un no 6.novembra - Cēsīs un citur Latvijā.

Filmas pirmizrāde notika 13. septembrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, un tā bija vienīgā konkursa programmā iekļautā filma no Latvijas, bet 3.novembrī plkst.18.00 kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē notiks īpašais seanss ar filmas "Pasaka par tukšo telpu" galvenā varoņa un filmēšanas grupas piedalīšanos.

Filma "Pasaka par tukšo telpu" ir noslēdzošais darbs režisores Kristas Burānes filmu ciklā, kas veltīts izcilām Latvijas teātra personībām. Pirmā - "Piektais Hamlets" (2007) - atklāj režisora Oļģerta Krodera personību (trīs kategorijās bija nominēta „Lielajam Kristapam"), otrā - "Māra" (2014) - ir veltīta režisorei Mārai Ķimelei un arī trīs kategorijās (Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, Labākais dokumentālās filmas režisors, Labākais mūzikas autors (Jēkabs Nīmanis)) bija nominēta balvai "Lielais Kristaps".

Studijas "VFS Films" paspārnē tapušās filmas "Pasaka par tukšo telpu" komponists ir Reinis Sējāns. Mākslinieks un šim stāstam tik nozīmīgās animācijas autors Toms Burāns sadarbojies ar leļļu mākslinieku Mārtiņu Rozenfeldu un kostīmu mākslinieci Inetu Urtāni. Īpaši atzinīgus vārdus pats filmas varonis Andris Freibergs veltījis operatoriem Valdim Celmiņam un Jānim Šēnbergam.

Filmā "Pasaka par tukšo telpu" izcilais latviešu scenogrāfs un pedagogs Andris Freibergs savu pašportretu rada uz skatuves kā izrādes "Andris Freibergs" scenogrāfiju. Viņš izspēlē sevi kā vietu, kurā gandrīz astoņdesmit gadus ir bijis laiks spožiem panākumiem, traģiskiem zaudējumiem, dzimšanai, nāvei un sapnim par ideālās tukšās telpas radīšanu, kura sevī ietvertu vienlaicīgi visu un neko, galu un sākumu.

Paralēli notiek arī retrospektīvās mūža izstādes būvniecība, kuras laikā atklājas ne tikai izcili mākslas darbi, bet arī viņa dzīves pagātnes notikumi, kuri tiek izstāstīti ar animācijas palīdzību.

Savukārt tagadne un nākotne tiek skatīta viņa studentu acīm, rādot paaudžu, skolotāja un skolnieku, tēva un bērnu attiecības. Šis stāsts risinās nāves ēnā, kura klājas pār filmas varoņa dzīvi kopš viņa dzimšanas. Un tomēr tā vienlaicīgi vēsta par prieku dzīvot un cerību nākotnei.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti