“Kurpe”, “Strēlnieku zvaigznājs” un “Impērijas gals”. Tās ir vien dažas no Latvijas filmām, ko šajā un nākamajā nedēļā izrāda Briseles filmu arhīva “Cinematek” kinoteātris . Šādas filmu retrospekcijas ir tradīcija. Tās tiek veidotas katru pusgadu un ir veltītas konkrētajā brīdī Eiropas Savienības Padomē prezidējošajai valstij.
Savukārt turpat blakus, mākslas centrā “Bozar” trešdien īpaša uzmanība tiks veltīta Dāvim Sīmanim un divām viņa jaunajām filmām: “Escaping Riga” un “Pēdējā tempļa hronikas”.
Žuljeta Dirē šajā mākslas centrā atbild par filmu programmu:
“Mūs interesē mūsdienīgas filmas, tas, kas šobrīd notiek konkrētās valsts kinematogrāfā. Vecās filmas nav tik ļoti mūsu interešu lokā, jo ar to nodarbojas “Cinematek”. Tās var būt gan dokumentālās, gan eksperimentālās, gan spēlfilmas. Un šoreiz mums likās, ka Dāvis Sīmanis varētu būt labs paraugs tam, kas pašreiz notiek Latvijas kino.”
Dirē atzīst, ka Latvijas filmu veidotāji nav tik plaši pazīstami ārpus mūsu valsts robežām. Viens no retajiem zināmajiem vārdiem ir Laila Pakalniņa. Tieši viņu mākslas centrs sākotnēji bija plānojis aicināt maija beigās. Tomēr vēlāk ir izrādījies, ka Pakalniņas jaunākā filma “Skurstenis” jau februārī tiek izrādīta kādā citā Briseles festivālā. Tādēļ “Bozar” nolēma mainīt programmu un uzaicināt kādu citu no Latvijas. Dāvja Sīmaņa vārdu palīdzēja atrast kolēģi no Latvijas, saka Dirē.
“Laila Pakalniņa ir tiešām zināma tiem, kas aizraujas ar kino. Bet ārpus tā mums kā Beļģijas mākslas centram ir bijis ļoti sarežģīti saprast, kuru vēl filmu veidotāju mēs varētu uzaicināt uz Briseli, lai tam patiešām būtu jēga un nozīme,” norāda Dirē.
Nepilna pusgada garumā Briselē ir bijis iespējams redzēt gan Signes Baumanes animācijas filmu “Akmeņi manās kabatās”, gan Jāņa Norda “Mammu, es tevi mīlu” un vairākas citas filmas no Latvijas, saka Vita Timermane-Moora no Latvijas vēstniecības Beļģijā.
“Man jāsaka, ka mēs esam parādījuši visas jaunās filmas, ieskatot “Modri”, kas būs 8. jūnijā Briseles filmu festivālā. Un, ja man kāds jautātu un lūgtu vēl kādu filmu, man īsti nebūtu ko piedāvāt,” uzsver Timermane-Moora.
Timermane-Moora stāsta, ka darbs pie Latvijas filmu piedāvāšanas dažādiem Beļģijas festivāliem un mākslas centriem notika aptuveni gadu. Tajā iesaistījās arī Nacionālais kino centrs.
“Un droši vien jāatzīst, ka tā ir pirmā reize, kad Latvijas kino tiek pievērsta tik liela uzmanība no Briseles festivālu puses, jo Briselē ir tiešām milzīgs skaits filmu festivālu un vispār jebkuru festivālu,” skaidro Timermane-Moora.
Latvijas filmas Briselē varēs redzēt arī vēlāk, jo “Cinematek” dāvanā no Latvijas saņēma 70 Latvijas kinofonda klasikas filmas DVD formātā. Tās krietni papildinās mūsu valsts filmu kolekciju Briselē, jo līdz šim “Cinematek” apjomīgajā arhīvā nebija praktiski nevienas Latvijas filmas.
