BBC modelētais šovs ar iebrukumu Latvijā: «Zaļie cilvēciņi» Latgalē un kodolkarš

Eng.lsm.lv vēroja šo potenciāli skandalozo šovu un piedāvā ieskatu tās saturā:

“Konfrontācija starp lielvarām - iedomāta, bet aizraujoša!” vēsta BBC2 klips, piesakot pārraidi. Tās sākumā dots kopsavilkums par Krievijas agresiju pret Gruziju, Ukrainu, rādīta Obamas runa Igaunijā, Igaunijas bronzas kareivja protestu atkārtojums, un tam seko protestu “pārnešanās uz Latgales provinci Latvijā”.

Tad pārraide kļūst šokējoša, atveidojot cilvēkus, kas plēš un dedzina Latvijas karogus, aicinot sākt referendumu, Donbasa tipa teroristiem atkal vicinot Latgales karogu.

Tad kāds - šķiet, Latvijas premjerministrs - saka: “Mēs spersim vajadzīgos soļus, lai atjaunotu kārtību Daugavpilī.”

Modelētajā situācijā Daugavpils jaunais “mērs” paziņo: “Latgales iedzīvotājus neiebiedēt!”, tad izceļas vēl vairāk nemieru, un tiek nogalināts policists. Bet kāds brits apraksta Latvijas drošības dienestus - “ne īpaši kompetenti, ne objektīvi”, pārraidē parādās arī  krievu tā dēvētais zaļais cilvēciņš  ar Latgales karogu, kas  fiziski iespaido latviešu karavīru, kliedzot “Apēd šito, maitasgabal! Apēd savu sūda Latviju”, liekot latvietim apēst viņa karoga uzšuvi.

BBC modelētajā situācijā ir sagūstīti vairāki britu karavīri, tāpēc briti atsūta speciālo uzdevumu vienību, lai viņus izglābtu, un tas izdodas, tikmēr 15 latviešu karavīri iet bojā, nokrītot helikopteram, kuru notriec no Krievijas.

Atbildes rīcība?

BBC pārraidē modelē arī Lielbritānijas reakciju uz notikumiem. “Es labāk atrastu mērķi Latvijā nekā Krievijā,” domā kāds eksperts komandcentrā.   

Tikmēr izdomātajā scenārijā tiek atkārtots Ukrainas “humanitārās palīdzības konvojs” - 300 smagās automašīnas sabrauc Latvijā, pilnas ar ieročiem un karavīriem, un Krievijas prezidents paziņo, ka Latgalei pienākas autonomijas referendums. Viņš piedāvā “miera plānu”, kura ietvaros NATO spēku nav ne Latvijā, ne pārējā Austrumeiropā.

“Tās ir pilnīgas blēņas,” apgalvo vienīgais britu komandcentra darbinieks, kuram vēl galva uz pleciem. Vēl kāds cits pasaka, ka īstenībā latviešu ir tikai divi miljoni - kas ir “līdzvērtīgs kādam pusduscim nelielu pilsētu”, un tādēļ nav vērts sākt karu.

Tomēr apņēmība nedaudz atplaukst, un Lielbritānija sāk sūtīt uz Latviju karaspēku, bet ASV piedāvā dot Krievijai 72 stundu ultimātu.

Tikmēr bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Īens Bonds šajā modelētajā situācijā mēģina ieviest notiekošajā kaut kripatiņu saprāta, norādot, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nedrīkst uzticēties.

“Tas, ko viņš nospriestu no šādas diskusijas, ir - ka Rietumos vēl joprojām ir daudz mīkstuma,” saka Bonds.

Šajā scenārijā izskatās, ka NATO ir sašķelts, un visi, kā jau ierasts, paļaujas uz amerikāņu virsvadību, un Vācijas kanclere Angela Merkele ir pret militāru iejaukšanos Latvijā, savukārt Baltijas kaimiņvalstis, kā arī Francija, Polija ir gatavas nākt talkā.

Kodolieroči

Attīstot šo izdomāto scenāriju, ASV un britu spēki sāk operāciju ar vairākiem tūkstošiem karavīru, lai atgūtu Daugavpili. Bet Krievija izmanto kodolieročus pret Karaliskās flotes kuģi Baltijas jūrā, un bojā iet 1000 cilvēku, bet Krievijas pārstāvis saka – “atvainojiet, tā bija kļūda, mēs negribējām”.

Savukārt britu komandcentrā nesaprot, vai krieviem ticēt vai ne. Tāpat viņi arī uztraucas, ko rakstīs laikrakstos “Sun” un “Daily Mail”.  Galvenais saka, ka krieviem jāpamet Latvija, lai pierādītu, ka viņi nemelo, vai jārēķinās ar sekām. Tagad komandcentrā domā - būtu tīri labi Lielbritānijas kodolieročus arī nomērķēt vienā vai otrā virzienā.

Viens no argumentiem pret pretuzbrukumu ir šāds - nevajag atbildēt uz krievu kodoluzbrukumu, jo tava aizsardzība tāpat vairs nav nekā vērta. Norisinās balsošana, un Lielbritānija izdomā vienkārši pamāt ardievas, pār viņu galvām nolīstot megatonnu lietum no Maskavas.

Beigas

Kaujas ainas “Daugavpilī” bija diezgan šokējošas, bet jebkāda saistība ar Latviju izčākstēja, jo komdancentrs sapinās pats savos mezglos, prātojot, vai tiešām vērts izmantot dārgos kodolieročus.

Lielākā daļa scenāriju burtiski pārkopēti no neseniem notikumiem - Bronzas kareivja protesti, konvoji Donbasā, Krimas zaļie cilvēciņi.  

Tomēr domu lēciens, kas jāveic, lai Latgalē saskatītu kopiju kādai no Austrumukrainas “Tautas republikām”, ir diezgan plašs, turklāt to nemaz nebalsta kādi reāli fakti.

Nesen kāds teica - būs interesanti, kas notiks, ja šis atveidojums nonāks nepareizajās rokās - vai drīzāk: KAD tas nonāks nepareizajās rokās. Labās ziņas Kremļa stāstniekiem ir tādas, ka viņiem vairs nevajadzēs šādu pārraidi taisīt pašiem, jo to varēs vienkārši pārpirkt no BBC.

Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (“Vienotība”)   pēc pārraides noskatīšanas pauda tviterī, ka scenārijs ir pilnīgas blēņas, kopumā ir daudz vielu pārdomām. Taču viņš arī norādīja, ka pirms pārraides aprunājies arī ar britu kolēģi un guvis  apstiprinājumu, ka pārraide neatspoguļo britu valdības viedokli.

Krievijas amatpersonas filmu sauc par histēriju

Savukārt Kremlis nav plaši komentējis BBC filmu. Krievijas prezidenta Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka “žēl tērēt laiku lētām lietām”, vēsta Krievijas masu mediji.  

Peskovs pauda, ka BBC pieļauj “visai nekvalitatīva produkta publicēšanu”, tāpēc Kremlis nesteidz   ar to iepazīties, ziņo “RIA Novosti”. 

Vēlāk par šo filmu izteikušas vairākas citas krievu amatpersonas. Piemēram, Krievijas Valsts domes drošības un korupcijas apkarošanas komitejas vadītāja Irina Jarovaja paziņojusi, ka šī filma esot uzskatāma par smadzeņu skalošanu, kuras mērķis ir sagatavot gan Lielbritānijas iedzīvotājus, gan pārējo Eiropu gaidāmajam izmaksu pieaugumam bruņošanās cīņai.

Šīs pašas drošības komitejas pārstāvis Nikolajs Kovaļovs norādījis, ka ir sākusies pretkrieviska histērija, kurā visi līdzekļi ir pieņemami. Šādi viņš komentējis NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga ziņojumu, kurā apgalvots, ka Krievija savulaik militāro mācību laikā ir izspēlējusi iespējamo kodoltriecienu pret kādu no NATO valstīm. Savukārt Krievijas Federācijas Padomes aizsardzības komitejas pārstāvis Jevgēņijs Serebreņņikovs gan NATO apsūdzības pret Krieviju, gan masveidīgā informatīvā kampaņa medijos esot saistāma ar to, ka Krievijā tuvojas nākamais vēlēšanu cikls. Rietumi gan šo kampaņu esot sākuši ātrāk nekā tika gaidīts, taču Krievijas puse arī šādiem uzbrukumiem esot gatava.