Baltijas valstu simtgades filmai «Laika tilti» pirmizrāde Karlovi Varu festivālā

Latvijas režisores Kristīnes Briedes un Lietuvas dokumentālā kino meistara Audrjus Stoņa dokumentālā filma "Laika tilti" svētdien, 1.jūlijā, starptautiskajā Karlovi Varu kinofestivālā (KVIFF) Čehijā piedzīvos pirmizrādi, informē Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Šis ir vienīgais trīs Baltijas valstu sadarbības projekts Nacionālā kino centra programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", kā arī pirmā simtgades filma, kuras pasaules pirmizrāde notiek "A klases" kinofestivāla konkursa programmā. Latvijas pirmizrāde filmai "Laika tilti" plānota septembra sākumā.

Matīsa norāda, ka filma "Laika tilti" ir divu režisoru kopīgs darbs, abi ir arī filmas scenārija autori.

Briedes un Stoņa meditatīvā dokumentālā eseja "Laika tilti", kas iekļauta Karlovi Varu festivāla konkursa programmā, ir veltījums kinovēstures posmam, kuru dēvē par Baltijas jauno vilni. 

Baltijas poētiskais kino aizsākās pagājušā gadsimta 60.-70.gados, to izveidoja un izkopa jauni kinematogrāfisti, kuri tai laikā valdošajai plakātiskajai dokumentālistikai pretnostatīja it kā vienkāršus, bet dziļas jēgas, cilvēcības un tēlainības piesātinātus kinostāstus ar augsta līmeņa vizuālo kultūru.

Filma "Laika tilti" pieskaras vecmeistaru radītajām kino pasaulēm, pēta viņu iemītās pēdas starp debesīm un zemi, meklē laika, tēla un fakta saskares punktus – visu to, ko sauca un joprojām sauc par poētisko kino un ko savos darbos mums atklāj Hercs Franks, Uldis Brauns, Henriks Šablevičus, Andress Sēts, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Roberts Verba un Marks Sosārs. 

Kristīne Briede ir kinorežisore un kultūras projektu kuratore, vairāku dokumentālo un spēles īsfilmu autore. Īpašu atzinību savulaik izpelnījusies par Liepājas Karostas vietējo iedzīvotāju integrēšanu kultūrā, organizējot dažādas mākslas akcijas. Savukārt Stonis ir viens no pasaulē pazīstamākajiem Lietuvas dokumentālā kino režisoriem, 1992.gadā saņēmis Eiropas Kinoakadēmijas balvu par filmu "Neredzīgo zeme". Viņa dokumentālo filmu "Ramins" Lietuva pieteica 2012.gada "Oskara" nominācijai.

Filmas "Laika tilti" scenārija līdzautori ir Ramūne Rakauskaite, Arūns Matelis un Riho Vastriks, operatori – Valdis Celmiņš, Audrius Kemežys, Joosep Matjus, Jānis Šēnbergs, Laisvūnas Karvelis, montāžas režisori Kostas Radlinskas un Andra Doršs, komponists Giedrius Puskunigis, skaņu režisors Artis Dukaļskis, producenti – Uldis Cekulis, Algimante Mateliene, Arūnas Matelis, līdzproducents – Riho Vastriks.

Filma "Laika tilti" Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu simtās jubilejas gadā iedvesmojusi Karlovi Varu festivāla rīkotājus izveidot arī plašu Baltijas poētiskā dokumentālā kino retrospektīvu, un gandrīz visu klasisko filmu autori ir jaunās filmas "Laika tilti" varoņi.

Programma "Laika atspulgi: Baltijas poētiskais dokumentālais kino" sastāv no sešiem īsfilmu un vidēja garuma filmu blokiem, kā arī no divām pilnmetrāžas dokumentālajām filmām, sniedzot iespēju iepazīties ar Baltijas reģiona nozīmīgākajām dokumentālajām filmām kaimiņvalstīs uzņemto filmu kontekstā.

"Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ar bijušo Čehoslovākiju ir kopīgs ne tikai gads, kurā tika pasludināta neatkarība, bet arī izteikti spēcīgs 20.gadsimta 60.gadu kino. Mēs priecājamies, ka šāgada festivālā varēsim piedāvāt unikālu reportāžu par Baltijas kino brīnumu,” saka KVIFF programmu direktors Karels Ohs.

Retrospektīvā Latviju pārstāv Ivara Kraulīša kanoniskā īsfilma "Baltie zvani" (1961), Aivara Freimaņa "Krasts" (1961), Ulda Brauna "Sākums" (1961), kā arī Herca Franka leģendārā filma "Vecāks par desmit minūtēm" (1978). Vienu no jaunā stila celmlaužiem Uldi Braunu pārstāvēs viņa episkā pilnmetrāžas filma "235 000 000" (1967).

Lietuvu pārstāvēs režisoru Roberta Verbas un Henrika Šableviča filmas, Igauniju - Andresa Sēta, Ülo Tambeka un Marka Sosāra darbi. Filmu izlasē pārstāvēti arī jaunākas paaudzes dokumentālisti, kuru poētisko stilu spēcīgi ietekmējis Baltijas jaunā viļņa dokumentālais kino, - divas 90.gados uzņemtas lietuviešu dokumentālista Stoņa filmas un Lailas Pakalniņas triloģija "Veļa", "Prāmis" un "Pasts".

Retrospektīvā programma "Laika atspulgi: Baltijas poētiskais dokumentālais kino" tapusi sadarbībā ar Igaunijas filmu institūtu, Lietuvas kino centru un Latvijas Nacionālo kino centru.

Matīsa atzīmē, ka KVIFF ir viens no senākajiem kino festivāliem pasaulē un ierindojas vienā kategorijā ar Kannu, Berlīnes, Venēcijas un Maskavas kinofestivāliem. Šogad tas norisinās no 29.jūnija līdz 7.jūlijam.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti