“Tas, ko viņi neredz” ir pirmā Latvijas spēlfilma, kuras viens no galvenajiem varoņiem ir mākslīgais intelekts. Kopumā filma mūsdienīgā veidā vēsta par mūžseno tēmu – mīlestību. Tās centrā ir mīlas trīsstūris, ko veido galvenie varoņi – medmāsa Elza, zinātnieks Nikolā un viņa izgudrojums - mākslīgais intelekts „Anna”.
Režisoru Tokalovu Latvijas Radio sastop, kad viņš tikko, ļoti noguris, atgriezies no Londonas, kur notika pēdējie filmas skaņas apstrādes darbi. Filmai mūziku rakstījuši divi komponisti Kārlis Auzāns un Neitans Klains no Anglijas, bet ,kā uzsver režisors – filma ir ļoti intīma, tādēļ, ar mūziku strādājot, bijis ļoti jāpiedomā, lai tā ar savu jaudu netraucētu smalki niansētajam attiecību stāstam:
„Jā, tiešām ir ļoti dīvaina sajūta, nekad tā nav bijis, ka filmu var skatīties arī klusumā.
Tā filma ir ļoti intīma attiecību ziņā, un tai neder klasiskā nozīmē Holivudas stila mūzika. Mums bija vēlme, lai mūzika padara to filmu „lielāku”, ir kā neuzkrītoša papildu vērtība.”
Filma patiešām būs Latvijā pirmais kino stāsts, kurā iesaistīts mākslīgais intelekts, bet Tokalovs uzsver – tas nav viņa mērķis – būt kaut kādā ziņā pirmajam, vienkārši mākslīgais intelekts ir mūsdienu dzīves realitāte, kas (gribam vai negribam) mūs ietekmē un kura loma un attīstība pieaug mums grūti aptveramā ātrumā.
Strādājot pie filmas, režisors konsultējies ar datorzinību jomas speciālistiem, lai mākslīgo intelektu attēlotu pēc iespējas tuvāk zinātnes attīstības prognozēm.
„Mēs mēģinām to mākslīgo intelektu ļoti reālu rādīt, mēs nerunājam par ko tādu, kas parādīsies pēc 100 gadiem. Un jūs nevarat pat iedomāties, cik tālu tas viss jau ir aizgājis un cik daudz nopietnu lietu var mākslīgais intelekts darīt. Mēs pētījām, kas šai saistībā tieši tagad notiek, un tagad mākslīgais intelekts tieši stāv uz robežas, kad tas var jau ļoti daudz ko darīt, bet izgudrotājs ļoti grib, lai tas varētu sākt arī just. Un tad rodas jautājums, kas nodarbina gan filmas varoņus, gan - ko mēs atstājam atvērtu skatītājiem –
vai mēs vēlētos, lai tas sāktu just?” jautā režisors.
Kopumā filma ir psiholoģiska drāma par mūžseno mīlestības tēmu. Medmāsa Elza iemīlas savā pacientā Nikolā, kurš mākslīgā intelekta izstrādes procesā ir nonācis komā. Nikolā atveseļošanās ir ilgstoša, un viņa un Elzas attiecības sarežģī Nikolā izgudrojums – mākslīgais intelekts „Anna”, kas vēlas, lai Nikolā piederētu tikai viņai.
Režisoram Latvijas Radio vaicā, kādā veidolā mākslīgo intelektu “Anna” redzēsim filmā, un atbildot viņš ir visai noslēpumains: „Mēs mēģinājām ļoti reāli veidot to tēlu, kāds viņš ir. Tas nav kaut kāds kiborgs, jo tā ir vēl fantastika, tādas vēl nav mākslīgā intelekta būtnes. "Anna" ir būtne, kas vēro, dzird, redz, runā, var nolasīt informāciju, bet tādas fiziskas formas viņai nav, kas atļauj, skatoties filmu, ļoti daudz interpretāciju, kāda viņa varētu izskatīties.
Filmā veidojas mīlas trīsstūris, patiesībā ir tā jocīgi iedomāties, ka pirmā mākslīgā intelekta emocija varētu būt greizsirdība.”
Filmas atslēgas tēls, kurš redzams teju katrā kadrā, ir medmāsa Elza, tādēļ režisors ļoti rūpīgi meklējis vispiemērotāko lomas atveidotāju, līdz atradis to Krievijā, un tā ir aktrise Katerina Špica. Arī viņas partneris Nikolā ir Krievijas aktieris – Jevgēņijs Tkačuks. Tas ir bijis iemesls filmu uzņemt krievu valodā ar latviešu titriem. Bet filmā darbojas arī pazīstami Latvijas aktieri – Andris Keišs, Arnis Līcītis, Elīna Dzelme un citi.
