"Viņš intervijā stāsta par atombumbu eksperimentu ļauno pusi, par neskaidrību un noslēpumainību, zinātni un politiku. Tādēļ izvēlējos iesaistīt viņa personību šajā projektā, jo man viņa skatījums par šo problēmu likās saistošs. Jo no vienas puses tas bija interesanti un vienlaikus arī traģiski," stāsta Raisa.
Fotogrāfes šķietamā dialogā ar zinātnieku tiek apspriestas atmiņas par postošo periodu, kad Andreju Saharovu Padomju Savienībā uzskatīja par tautas ienaidnieku. Neatbildēts paliek jautājums, kā totalitāra valsts, kas gadiem veica kodolizmēģinājumus, izvairījusies no atbildības daudzu gadu garumā.
"Pēc visiem eksperimentiem poligonos ir saglabājušās liecības. Es uzskatu, ka valdības pārstāvji un politiķi vēlējās, lai cilvēki pēc iespējas ātrāk to aizmirstu. Par to nerunāja, un bija vēlme šo informāciju paturēt noslēpumā. Tas ir interesanti, kā tas ir attīstījies, ka ir noslēpumainība, kas ir uzskatāma. Es šo visu darīju, pirms parādījās kulta filma “Černobiļa”," norāda fotogrāfe.
Agņeškas Raisas darbu izstāde “Pēdējā saruna ar akadēmiķi Andreju Saharovu” Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatām līdz 11. augustam.
