Labrīt

Grāmatā "Ar vieglu skrāpējumu ādā" apkopota Ditas Lūriņas mīļākā dzeja un atziņas

Labrīt

Kritiķi: Šis gads iezīmējis lielas pārmaiņas Latvijas teātros

Fotogrāfijas muzejā atklās Viļa Rīdzenieka izstādi "Sejas un stihijas"

Atklās fotomeistara Viļa Rīdzenieka izstādi «Sejas un stihijas»

Vilis Rīdzenieks visplašāk pazīstams kā Latvijas Republikas proklamēšanas akta dokumentētājs, bet daudz mazāk zināms viņa pārējais fotogrāfa veikums, kas ir ļoti bagātīgs un interesants. Ilgus gadus to izstādīt apgrūtina sarežģījumi ar autortiesībām.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā 12. decembrī atklās slavenā fotomeistara izstādi “Sejas un stihijas”, kurā būs apskatāmi Rīdzenieka meistarīgi veidotie portreti un dabas fotogrāfijas.

Izstāde ir divu muzeju – Fotogrāfijas muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sadarbības projekts.

Izstādes autore un kuratore Lauma Lanceniece izvadāja Latvijas Radio pa izstādi.

“Lūk, šeit, piemēram, komponiste Paula Līcīte. Viens no maniem mīļākajiem portretiem vispār viņa daiļradē. Ļoti ekspresīvs, emocionāls. Viņš bija liels meistars, darbojoties tieši ar modeļa rokām,” stāsta Lanceniece.

Izstādes kuratore Lauma Lanceniece pievērš uzmanību vienam no portretiem, kurā ļoti labi atspoguļojas arī Viļa Rīdzenieka kopējais rokraksts. Savos portretos viņš cenšas izcelt neatkārtojamo un individuālo katrā konkrētajā cilvēkā, vai tas būtu kāds valstsvīrs, mākslinieks vai ormanis vai vienkāršs sirmgalvis.

“Jau pirmajās salona reklāmās viņš uzsvēra, ka tā nav tāda vienkārša noģīmju ņemšanas vieta, kā toreiz teica, bet ka tas ir mākslas foto salons, un tā kvalitātes latiņa bija ļoti augsta,” skaidro kuratore.

Viļa un Marijas Rīdzenieku slavenais fotogrāfijas salons “Klio” darbojās no 1915. līdz 1935. gadam. Atradās Vecrīgā, Vaļņu ielā 19, ēkā, kas nav saglabājusies, jo kara laikā nopostīta ar visu kvartālu. Šobrīd aptuveni tajā vieta atrodas “Swedbank” ēka.

Slavenajā “Klio” salonā tad arī tapa Rīdzenieka portretu zelta fonds. Viņš pazīstams kā ievērojamu cilvēku fotogrāfs, bet viņa salons bija atvērts ikvienam.

“Šajā sadaļā es arī mēģināju ieskicēt viņa salona viesu diapazonu. Tāpēc mēs šeit arī redzēsim gan operas dīvas, gan prezidentu, gan teātra aktierus, gan vienkāršos studentus, bērnus, skolniekus, pavārus,” atklāj Lauma Lanceniece.

Grupu portretos redzami, piemēram, Oto Švarca restorāna pavāri, Kristīgo jaunekļu sportistu apvienības biedri, sieviešu studentu korporācijas “Gundega” dalībnieces. Grupu portreti ļauj novērtēt Rīdzenieka izcilo kompozīcijas izjūtu un to, ka viņš ir bijis katras fotogrāfijas režisors, it kā netieši, bet katram modelim atvēlējis savu darbības telpu.

Ļoti niansēti katra cilvēka būtību Rīdzenieks centies atklāt individuālajos portretos. Izstādē varam novērtēt, kādu viņš redzējis aktrisi Birutu Skujenieci, operas solistu Ādolfu Kaktiņu, tēlnieku Kārli Jansonu, arī valsts prezidentu Jāni Čaksti.

Izstādes kuratore uzsver: “Tas ir Jānis Čakste. Bet šo portretu es izvēlējos nevis tāpēc, ka viņš ir prezidents, bet tāpēc, ka man likās – šeit ir redzams pats Jānis Čakste, nevis prezidents Jānis Čakste. Jo ir vairāki portreti mūsu krājumā, citi ir tādi, kur tu redzi, ka tas ir kārtīgs prezidenta portrets ar visu ordeni un tamlīdzīgi, tad šeit tas vieglais smaids, kaut kāda tāda gaismiņa, kas uz viņa pieres spēlējas… Liekas, ka varbūt šeit ir īstais Jānis Čakste.”

Ja salonā bija viņa maizes darbs, tad brīvajā laikā viņš bija kaislīgs dabas fotogrāfs. Un šai viņa darbības šķautnei veltīta izstādes otrā daļa. Simboliski sadalīta četrās dabas stihijās – gaiss, uguns, ūdens un zeme.

“Šeit ir centrālā siena, kas ir zeme. Kā daudzi tā laika fotogrāfi, viņš nācis no laukiem, tādēļ zeme ir centrālais motīvs visā viņa ainavu daiļradē. Tur mēs redzam gan tradicionālos lauku darbus – aršanu, sēšanu, govju ganes, zirgus, siena gubiņas, visu, kas Latvijas zemes ainavai ir raksturīgs,” stāsta Lanceniece.

Rīdzenieka dabas fotogrāfijās ir kaut kas ļoti radniecisks gleznām, un tas nav tikai šķitums, viņš piederēja pie tā sauktā, toreiz daudzviet pasaulē ļoti populārā piktoriālā foto virziena, kas centās fotogrāfiju nostādīt līdzās citiem mākslas veidiem. Tolaik tas nebija pašsaprotami, jo fotografēšanu uzskatīja tikai par tehnisku nodarbi.

Ūdens stihijai veltītajās fotogrāfijās Rīdzeniekam raksturīgi Purvīša motīvi ar atspulgiem ūdenī, sniega kušanu, strautu mutuļošanu.

Gaisa stihija sasaucas ar bildēm, kurās pūš vēji un putina sniegi, bet visdramatiskākā ir uguns sadaļa.

Tik daudz Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju redzēt vienkopus ir ļoti reta iespēja – atzina Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva, jo darbu izstādīšanu nu jau daudzus gadus apgrūtina neskaidrais, šķetinātais, bet tā arī līdz šim neatšķetinātais autoratlīdzību jautājums.

Izstāde “Sejas un stihijas” ar Viļa Rīdzenieka veidotajiem portretiem un ainavām Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma līdz februāra sākumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti