Kultūras ziņas

Parīzes latviešu koris ceļā uz Dziesmu svētkiem

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Fotomākslinieku pārdomas par tehnoloģijām

Atklāj Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālo izstādi

Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālajā notikumā  – izstādē “Ekrāna ēra I: Pašportrets”, kas Rīgas Mākslas telpā durvis ver 12. aprīlī, apkopoti divpadsmit dažādu valstu mākslinieku darbi.

Ekrāna ēra un pašportrets šogad izvēlēts kā Rīgas Fotogrāfijas biennāles plašākās izstādes vadmotīvs. No videoekrāniem, fotogrāfijām un objektiem uzplaiksnī mākslinieku interpretācijas par mūsdienu cilvēka attiecībām ar tehnoloģijām, kuras galvu reibinošā ātrumā izmaina ne tikai mūsu paradumus, bet  arī pasaules uztveri un apziņu.

“Mēs esam tik ļoti saistīti ar to, kas notiek interneta telpā. Parādās jautājums – kā klasiskās vērtības, kas ir cilvēkā, šodien sadzīvo ar tehnoloģiju invāziju,” stāsta Inga Brūvere, izstādes kuratore.

Izstādē skarto jautājumu loks ietver vairākus identitātes aspektus – ķermeņa, dzimuma, sociālo un vēsturisko identitāti. Tiek meklētas atbildes, kā mūsdienu tehnoloģiju telpai piemērojas cilvēka emocionālās izpausmes, tādas kā jūtas, sāpes vai līdzcietība.

Franču mākslinieka Antuāna Katalas digitālais leļļu namiņš viedtālruņa ekrānā ataino situācijas no viņa dzīves, kurās viņš asprātīgi risina saskarsmes problēmas.

“Es izmantoju savu tēlu dažādās situācijās – bērnībā ar kaķi, rādot komunikācijas grūtības. Piemēram, kā trīspadsmit gadu vecumā pēc filmas “Lietus vīrs” uztraucos, ka man varētu būt autisms, jo, salīdzinot ar mammu un māsu, nespēju nolasīt citu cilvēku emocijas,” stāsta mākslinieks.

No skarbākajiem ekrāna ēras attēliem vīd ķermeņa hakeru kopienas dalībnieki, kuri nelegāli implantē pašu ķermeņos čipus, vai ironiski tiek parādīti “Microsoft” izstrādātās vizuālās atpazīšanas sistēmas pārpratumi, piemēram, vientuļu suni savannā sajaucot ar zebru baru vai sievietes ar vīriešiem.

Savukārt igauņu mākslinieku videoinstalācija skar tēmu, kā padarīt jaunu veco, apzinot antīkās mākslas simulācijas iespējas.

Igauņu māksliniece Kristina Olleka stāsta: “Darbam ir divas daļas. Viena – video, otra – fotogrāfisko skulptūru objekti, kuru vienojošā ideja ir nākotnes ekoloģija, mitoloģija un antropoloģija. Video veidots pērn Atēnās, izmantojot antīkās mākslas objektu vizuālās simulācijas mūsdienu pasaulē.”

Kristīnas Ollekas videoinstalācija

Vienīgās latviešu mākslinieces Līgas Spundes darbs “Kiberbomzis” apkopo publiski pieejamos datoros iegūto miskastes saturu, ko cilvēki aizmirsuši izdzēst.

Paralēli Rīgas Mākslas telpas Intro zālē notiek trīs Rīgas fotogrāfijas biennāles balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā” nominantu izstāde.  Pirmo balvu starptautiskā  žūrija piešķīra Diānai Tamanei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt