Kultūra

Uz skatuves atgriežas leģendārās Tangijevas-Birznieces balets "Pie zilās Donavas"

Kultūra

Koris "Latvija" svin 75. jubileju

Fotogrāfijas muzejā notiks Guntas Podiņas izstāde "Mēs neesam neredzami"

Atklāj Guntas Podiņas fotoizstādi «Mēs neesam neredzami»

Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgas Fotogrāfijas biennāles starpgada programmas ietvaros 6. aprīlī atklāj fotogrāfes Guntas Podiņas izstādi „Mēs neesam neredzami”. Tas ir emocionāls, filozofisks un brīžiem arī skaudrs un smeldzīgs stāsts par neredzīgu un vājredzīgu cilvēku ikdienu Latvijā. Gunta Podiņa pie viņiem Strazdumuižas ciemā viesojusies regulāri vairākus gadus, uzklausījusi viņu stāstus un portretējusi viņus gan sadzīvē, gan svētkos.

Fotogrāfe Gunta Podiņa šobrīd dzīvo Zviedrijā, darbojas dokumentālās fotogrāfijas jomā un viņu visvairāk interesē dažādu sociālu problēmu un sociālu grupu atainojums fotomākslā.

Bērnību viņa vadījusi Rīgā, Juglā, blakus Strazdumuižas neredzīgo ciematam, tādējādi pirms vairākiem gadiem viņai radās ideja izveidot fotostāstu par to, kā šī ciemata cilvēkiem klājas šodien.

Diemžēl aina atklājās skumja – no kādreizējiem 1200 iedzīvotājiem, kas visi savulaik bija nodarbināti, šobrīd ciematā dzīvo vien 200 cilvēku, kuri galvenokārt ir bezdarbnieki. Izstādē redzama šodienas Strazdumuižas vide, tās iemītnieku portreti un sadzīve.

Gunta Podiņa: „Galvenā motivācija bija – pievērst uzmanību šai sociālajai grupai, kas ir atstāta novārtā. Es gribu viņus izcelt, un parādīt, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs ar savām vēlmēm un vēlēšanos piederēt."

Fotogrāfijās dokumentētā šodienas realitāte ir brīžiem ļoti skaudra un smeldzīga, to atspoguļo gan tikpat kā pamestā rūpnīca, gan ēku nolupušie eksterjeri un interjeri, bet cilvēki tāpat tajos dzīvo, priecājas un bēdājas, un daudzi arī atrod sev saistošas nodarbes, kā fotogrāfijā redzamās vitālās un aizrautīgās kundzes, kas darbojas vietējā radio.

Gunta Podiņa: „Viņas brīvprātīgi strādā šajā radio, viņām neviens par to nemaksā. Tas ir vietējais radio, ko viņi pieslēdz vienu vai divas stundas dienā, un to visi arī klausās. Kā var redzēt, viņas pašas arī ļoti priecīgas. Šeit arī dažās bildēs var redzēt, ka mūzika ir ļoti aktuāla cilvēkiem. Viņi arī taisa tādus kluba vakariņus, kur viņi pasēž kopā, padejo, padzied."

Atsevišķs stāsts izstādē ir veltīts Strazdumuižas iedzīvotājam Kasparam, viņš bijis tas, kurš fotogrāfi Guntu Podiņu iepazīstinājis ar visiem pārējiem fotogrāfijās redzamajiem cilvēkiem, jo ir ciematā populārs ar savām prasmēm labot visdažādākos mehānismus.

Izstādē viņa stāsts dzirdams arī videomateriālā.

Gunta Podiņa: „Kaspars stāsta, ka viņš zaudēja redzi 17 gadu vecumā. Stāsts turpinās ar to, ka viņam bija radusies interese par mašīnu labošanu un tehniku, un viņš izdomāja, ka viņš šo interesi nepametīs un turpinās darboties arī neredzot. Un tas diezgan labi viņam izdodas vēl joprojām."

Stāsts par Kasparu sākas ar viņa portretu, kurā viņš redzams aizvērtām acīm, it kā lūkojoties sevī un pārdomājot savu dzīvi, blakus tam likta viņa bērnības fotogrāfija ar vecākiem, kad viņš vēl redzēja… ģimenei fonā – vecais žigulītis – kas pirmais Kasparu pievērsis interesei par tehniku.

Gunta Podiņa: „Šeit nākamajā bildē jūs redzat Kaspara sievu Skaidrīti. Sieva ir redzīga, un viņu satrauc tas, ka mājās strādā tikai viena spuldzīte. Bet Kasparam tā spuldzīte – viena vai neviena – nav svarīga. Taču Skaidrītei gribas gaismu mājās."

Lai arī fotogrāfijas dokumentē realitāti, daudzās no tām jaušams arī dziļi filozofisks vispārinājums, viens no spilgtākajiem piemēriem – foto ar Kaspara kaķi, kas nejauši neveiklā pozā sažmiegts, atklāj tik kliedzošu grimasi, ka šķiet tajā sakoncentrētas arī visas cilvēciskās sāpes.

Gunta Podiņa: „Tas kaķis ir pavēris muti tā kā tādā kliedzienā vai panikā, jo man gribējās atainot to emociju, ka arī viņi dzīvo tādā drūmā situācijā, no kuras gribētos ārā tikt, bet īsti tādas gaišās iespējas nav redzamas."

Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva vērtē, ka Guntas Podiņas veikums ir gan mākslinieciski meistarīgs, gan sociāli atbildīgs, kas ir ļoti svarīga mākslas misija:

„Es domāju, ka mūsu valstī ir jāpievērš uzmanība cilvēkiem, kuri paši sevi īsti nevar aizsargāt. Protams, Guntai ir arī iespēja salīdzināt, kā tas ir Zviedrijā. Un es domāju, ka šie cilvēki varētu būt ļoti noderīgi, ja viņiem mazliet piepalīdzētu."

Guntas Podiņas fotogrāfiju izstāde „Mēs neesam neredzami” Fotogrāfijas muzejā būs apskatāma līdz maija sākumam.

Jau vēstīts, ka Guntas Podiņas izstāde iekļauta "Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016 - 2018" starpgada pasākumu programmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti