Piejūras klimats

Kaņepes Kultūras centrā dzimis "Kino Augusts"!

Piejūras klimats

Par govīm un karalienēm jeb sākas Rīgas Pasaules filmu festivāls

Kā Latvijā top debijas filmas? Režisora un producenta pieredze

Atbildība neiznīcināt. Kā un par cik Latvijā top debijas kino?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas kino debitantu atbalstam palīdzējušas tapt vairākām filmām. Viena no pēdējām mikrobudžeta filmām ir Kārļa Lesiņa drāma "Izmisums", bet pirmā no “debijas pilnmetrāžas spēlfilmu” programmas filmām ir Reiņa Kalviņa kriminālstāsts "Maiņa", kuras pirmizrāde gaidāma rudenī.

Abu filmu atšķirīgais budžets uzdod jautājumu – kā top debijas filmas, kādi ir izaicinājumi, ar kuriem filmēšanas procesā jāsastopas to veidotājiem, un kāda ir ideālā debijas filma? Par šiem un citiem jautājumiem – saruna ar filmas "Izmisums" režisoru Kārli Lesiņu un filmas "Maiņa" producentu Gintu Grūbi.

2016. gadā Valsts kultūrkapitāla fonds izveidoja jaunu filmu nozares mērķprogrammu ar vēlmi atbalstīt jauno režisoru un kino veidotāju projektus. Šī tā saucamā mikrobudžeta filmu programma kļuvusi par atspērienu vairākiem debijas projektiem, ļaujot industrijā savu vārdu pieteikt režisoriem Jānim Ābelem, Kristianam Riekstiņam un Alisei Zariņai.

Tai pašā laikā 30 000 eiro lielais budžets uzliek savus ierobežojumus un prasa no kino veidotājiem gan lielu izdomu, gan spēju iet uz kompromisiem. Daļa kinoindustrijas pārstāvju šo programmu uzskata par lielisku iespēju debitantiem, toties cita daļa uzskata, ka šāds budžets nav reālistisks, un atstāj jaunos režisorus tādā kā strupceļā: debija ir svarīgs sevis pieteikums industrijā, bet šajā gadījumā visas režisoriskās ambīcijas piepildīt nav iespējams.

ĪSUMĀ

  • Ieguvumi un izaicinājumi
  • Ar talantu vien nepietiek
  • Kārļa Lesiņa "Izmisums" - režisora stāsts par sevi
  • Gints Grūbe: Nepieciešams debijas filmu kopražojuma konkurss Baltijas valstu līmenī

 

Ieguvumi un izaicinājumi

Šobrīd mērķprogrammas nosaukums ir "Debijas pilnmetrāžas spēlfilmu ražošana", un piešķirtais finansējums ir lielāks. Taču līdz ar to debijas filmu skaits, kas tiek atbalstītas, ir daudz mazāks. Kādi ir šīs programmas projektu veidošanas lielākie ieguvumi un lielākie izaicinājumi?

Reiņa Kalviņa filmas "Maiņa" tapšanas process
Reiņa Kalviņa filmas "Maiņa" tapšanas process


Gintam Grūbem ir pieredze ar mikrobudžeta programmu, producējot gan Kristiāna Riekstiņa šausmu trilleri "Eva", gan arī debijas pilnmetrāžas spēlfilmu programmu, jo tikko beigusies filmēšana Reiņa Kalviņa debijas krimināldrāmai "Maiņa", kuras pirmizrāde gaidāma rudenī.

Kārļa Lesiņa debijas pilnmetrāžas filma "Izmisums" nofilmēta vasarā, 17 dienās. "Līdz ar to, ka aizvadītā vasara mūs loloja ar ļoti labu laiku, filmēšana bija lieliska. Tas bija labs piedzīvojums, pieredze," atzīst režisors.

Kadrs no filmas "Izmisums"
Kadrs no filmas "Izmisums"

Vaicāts, kāda pieredze gūta, kā producentam strādājot pie abām filmām, Gints Grūbe atklāj: "Esam piedzīvojuši dažādas pieredzes – savulaik veidojām Ivo Brieža debijas filmu, kas tieši tā arī saucās - "Filma", un tā bija pavisam maza budžeta filma, tās tapšana patiešām bija kaut kas līdzīgs komūnai, kura rada filmu.

Tagad, pēc vairākiem gadiem, mana visciešākā pārliecība ir, ka debijas filma – tas ir kas ļoti nopietns, un tieši tā arī pret to jāizturas, jo rezultāts var izšķiroši ietekmēt konkrētā režisora karjeru – vai viņš vispār taisīs vēl arī otro filmu.

Mēs tik ļoti tiecamies pēc tā, lai mūsu filmas nonāktu ārpus Latvijas. Tas, ka šeit ir ļoti labi apmeklēts kino, ir lieliski, bet otra panākumu atslēga ir, lai mums ir starptautiski zināmi režisori, un tiem debitantiem, kuri debitē pasaules kino, sevišķi festivālu līmenī, iespējas ir daudz lielākas – protams, pie nosacījuma, ka filmas ir labas, interesantas un kvalitatīvi uztaisītas. Tāpēc mēs, producenti, kuri strādājam ar jaunajiem režisoriem, ļoti atbildīgi uz šo procesu skatāmies. Tā ir atbildība neiznīcināt arī režisora karjeru.”

Grūbe arī neslēpj: "Reiņa stāsts par taksistiem, no vienas puses, ir ļoti vienkāršs, no otras puses – arī izteikti dokumentāls.

Mēs arī pārliecinājāmies, ka šī dokumentālā ideja patiešām strādā, jo, piemēram, zvanot Rīgas lidostai un mēģināt sarunāt filmēšanu, uzņēmuma PR darbiniece teica, ka mēs ar šo spēlfilmu grausim Rīgas lidostas reputāciju. Teicu gan, ka neesam ne "Aizliegtais paņēmiens", ne "Panorāma", mēs taisām izdomātu stāstu..."

"Viennozīmīgi piekrītu Gintam, ka debijas filma var norakt kā režisoru vai arī palīdzēt karjeras attīstībā – tā diemžēl ir realitāte,” atzīmē Lesiņš. "Bet es kaut kā pieturos pie principa, ko mums Kultūras akadēmijā mācīja Pēteris Krilovs – ka jebkura filma, ko taisi, ir filma, un attiecīgi visu dari maksimāli kvalitatīvi, neatkarīgi no budžeta. Tā arī mēs darījām. Protams, ja uz debijas konkursu paskatāmies šobrīd, finansējums ir jau ap simt tūkstošiem, un tad man, kurš tika vēl pie trīsdesmit tūkstošiem, ir nedaudz sāpīgi, jo katrs eiro mums būtu palīdzējis, bet vai tāpēc filma būtu izdevusies labāka? Grūti spriest."

Ar talantu vien nepietiek

"Viens no maniem mīļākajiem kino izteicieniem, kuru sen pārņēmu no Valentīnas Freimanes, skan tā:

"Ziniet, ar talantu vien nepietiek, vajag arī prasmes!" Un es tam piekrītu, un prasmes var attīstīt, tikai strādājot. Varbūt vajag divas neveiksmes, lai trešā būtu izcila filma.

Kino ir amats, tā patiešām ir tāda amata māksla," uzskata Grūbe, taču atzīmē: "Mani vairāk uztrauc, ka pie mums kā jaunā režisora mākas atskaites mehānisms bieži vien tiek pieņemts Kultūras akadēmijas bakalaura darbs, kurus taisa par diviem trim tūkstošiem eiro. Tas ir mācību darbs, mācību nobeigums – tam bieži vien ar filmu nav nekāda sakara! Īsfilmu žanrs mums ir ļoti neattīstīts, kas būtu ļoti pieņemams debijas formāts. Tam trūkst finansējuma. Mums nav kvalitatīvas dokumentālās īsfilmas un arī nav kvalitatīvas spēles īsfilmas, bet tieši tām pasaulē ir ļoti plašs tirgus. (..)

Alises Zariņas filma ir ļoti veiksmīgs piemērs – vismaz pirmizrādē sēdēja daudzu jomu pieredzējuši kinematogrāfisti, dzirdēju, kā viņi pūta un elsa attiecīgajās vietās…

Es pats uz šo filmu nenācu ar ekspektācijām ieraudzīt labāko operatoru, mākslu vai labāko skaņu, līdz ar to filma man bija pietiekami patīkams baudījums. Alisei arī nebija raksturīga tā galējība, ka par visām varītēm viņa gribētu izveidot un parādīt, kas ir īsts "art house"."

"Izmisums" – režisora stāsts par sevi

Viena no pēdējām mikrobudžeta filmām ir Kārļa Lesiņa drāma "Izmisums", kas stāsta par frīlanseri Gati, kurš cīnās ar depresiju, taču pat ar ārsta palīdzību viņam neizdodas tikt galā ar savām problēmām. Viņš dodas uz savām bērnības mājām, lai atpūstos, atgūtos un sakārtotu savu galvu. Taču šeit viņš sastopas ar savām bērnības traumām un rēgiem. Atgriešanās bērnības mājās kļūst par smagu psiholoģisku cīņu ar sevi un savu pagātni.  "Izmisums" ir stāsts par cīņu par saprāta saglabāšanu.

Kaspars Zāle filmā "Izmisums"
Kaspars Zāle filmā "Izmisums"

Filmas režisors un scenārija autors ir Kārlis Lesiņš, operators – Mārtiņš Jurevics, galvenajās lomās redzēsim Kasparu Zāli, Alisi Danovsku un Vitu Vārpiņu. Kāpēc tieši šis stāsts? Vai tā ir personiska pieredze?

"Labākais un drošākais jaunajiem režisoriem – strādāt pie tēmām, kuras pats labi pārzini, kurām esi gājis cauri – jā, šī ir personīga tēma, ļoti sāpīga, ar ko pats esmu saskāries," stāsta Kārlis Lesiņš.

"Man bija vēlme par to pastāstīt citiem, jo saprotu, ka tāds neesmu vienīgais – daudzi spēs sevi identificēt ar šo tēmu.

Man pašam māksla ir veids, kā varu savas traumas pārstrādāt, vēlreiz tās piedzīvojot. Un attēls, aktieri, dialogi, sarunas palīdz vēlreiz to visu pārdzīvot. Esmu pārbaudījis un izjutis to, ka tas strādā!

Mana filma "Vectēva tēvs" ļoti veiksmīgi darbojas gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, neskatoties uz to, ka tēma ir lokāla – izrādās, to spēj uztvert arī ārpus Latvijas. Tāpēc arī debijas filma ir par ļoti personīgu tēmu, lai gan jāsaka, ka mēģināju no tās nedaudz distancēties. Matīss Gricmanis ļoti daudz palīdzēja ar padomiem. Tāpat arī Pēteris Krilovs ieteica šādas tādas lietas pamainīt. Grūti spriest tagad, kamēr esmu tajā visā iekšā un filma nav pabeigta un parādīta plašākai publikai – tad jau redzēs, kāda būs reakcija."

Vita Vārpiņa filmā "Izmisums"
Vita Vārpiņa filmā "Izmisums"

Lai gan Lesiņa iepriekšējie darbi cieši saistīti ar pētnieciskās žurnālistikas vajadzību atklāt kādu patiesību, režisors uzsver, ka šobrīd no tā cenšas distancēties: "Cenšos nedarīt to pašu, ko esmu darījis līdz šim. Šī filma būs kas pilnīgi citādāks. Gribu arī redzēt, uz ko es kā režisors esmu spējīgs – jāriskē, lai kaut ko sasniegtu."

Iekulšanās vēsturē

Atceras Gints Grūbe: "Savukārt Reiņa filma pie manis nonāca brīdī, kad biju nokļuvis smalkos producentu kursos Luksemburgā. Analizējot mūsu portfolio, viņi teica – jums ir izteikti vienā virzienā vērsts studijas profils uz vēsturiskām filmām. Tobrīd pie apvāršņa parādījās Reinis, un teicu – jā, ņemam, mainām profilu! Bet kaut kā mēs atkal iekūlāmies vēsturiskā kontekstā, jo brīžiem filmēšanas laikā bija sajūta, ka sekojam ziņu lentei par pārdurtām riepām, lidostas taksometriem, neļāva arī filmēt lidostā.

Veicu pat tādu producenta aktu, kādu laikam nekad mūžā nebiju darījis – rakstīju vēstuli ministram… Ministrs, protams, neatbildēja, un filmu nofilmējām ar mūsdienu metodēm.

Mani piesaistīja Reiņa ļoti lielā vēlme filmu uzņemt tieši tā, kā viņš grib. Vienas nakts stāsts par sociālo vidi. Tika atrasts, manuprāt, ļoti izcils aktieris – Edgars Ozoliņš, patiešām laba kino seja Latvijā, un ceru, ka pēc montāžas un filmas iznākšanas uz ekrāniem mēs to apliecināsim, ka šī būs neparasta debija."

Reiņa Kalviņa filmas "Maiņas" tapšanas process
Reiņa Kalviņa filmas "Maiņas" tapšanas process

Debijas filmām nebūtu jātop ne par trīsdesmit, ne arī par simt tūkstošiem!

Tāpēc ik pa laikam mēģinu dažādās starptautiski politiskās platformās skandināt ideju par debijas filmu kopražojumu konkursu Baltijas valstu līmenī; kombinējot trīs valstu nelielo budžetu kopā, mēs patiešām varētu piedzīvot savus režisorus, kuri iet pa Kannu īpašā skatiena kāpnēm un iegūst balvas. Tās ir filmas, kas netop par maziem budžetiem. Filmu veidošana ir samērā padārgs process – laba skaņa un labs attēls ir cieņa pret skatītāju."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti