Filmas režisors Armands Zvirbulis cer, ka šis precedents atraisīs nozīmīgu diskusiju par Latvijas kino nozares problēmām un finansēšanas sistēmu.
Ar kino ļoti daudz var paveikt valstiskās piederības veicināšanā - diemžēl Latvijā visus 20 neatkarības gadus kino šo misiju ir pildījis ļoti maz, uzskata Zvirbulis.
Tas bijis viens no iemesliem, lai ķertos pie Aleksandra Grīna „Dvēseļu puteņa" ekranizēšanas. Zinot ļoti trūcīgās Nacionālā Kino centra iespējas, projekta veidotāji gājuši nevis tradicionālo ceļu caur centra rīkoto konkursu, bet ar savu projektu vērsušies Saeimas Izglītības un zinātnes komisijā, kur arī izdevies gūt atbalstu.
Zvirbulis uzsver, ka šis solis reizē ir arī uzmanības pievēršana kino nozares problēmām.
„Tas mērķis mums būtu veicināt Latvijas valstī šo nacionālo stāstu stāstīšanu. Mēs neesam vienīgie, kas grib tādu stāstus stāstīt, tautā un filmu veidotājos ir šāda griba. Bet filmu nozares veidotāji kaut kā nav spējuši to pamanīt, ka ir šādas indikācijas. Mēs arī gribam dot ziņu, ka šobrīd Latvijā šādi vēsturiski stāsti nav finansiāli paceļami, vismaz tajā legālajā rāmī, kāds šobrīd eksistē. Līdz ar to es ceru, ka tas iekustinās kādus procesus, lai taptu gan šis stāsts, gan daudzi citi," saka Zvirbulis.
Pērn Saeima filmas „Dvēseļu putenis" projekta izrādei piešķīra 25 000 latu. Šonedēļ Saeimas izglītības komisijā projekta veidotāji prezentēja līdz šim paveikto, kas deputātus pārliecināja un komisija iesniedza valsts budžetā pieprasījumu par vairāk nekā 900 000 latu projekta izstrādes tālākajam posmam.
Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete („Vienotība") ir pārliecināta Saeimas atbalsts filmai ir pelnīts, un tā būs arī skaista velte Latvijai gaidāmajā jubilejā.
„Šis ir viens no literārajiem darbiem un šī būs viena no filmām, kas latviešus paradīs nevis kā cietējus un vaidētājus, bet kā cīnītājus, kā savas zemes saimniekus. Tā parādīs šo izaugsmes ideju un Latvijas valstiskuma vērtību," norāda Druviete.
Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga savukārt ir pārliecināta - šādā veidā piešķirot privilēģijas vienam projektam, tiek degradēta Filmu likumā noteiktā kārtība, kino profesionāļus nostādot nevienlīdzīgās pozīcijās.
Mēs nostādām visu pārējo filmu nozari pilnīgi netaisnīgā situācijā, viņiem visiem vajadzēs nākt un cīnīties par šo naudiņu, savukārt viens projekts aiziet uz Saeimas komisiju, noprezentē sevi sliktāk vai labāk, un tam pēkšņi paveras ceļš kaut kādā citā ceļā saņemt finansējumu, tas ir gluži tāpat kā kaut ko darīt bez iepirkuma," saka Gailīte-Holmberga.
Kā pozitīvo ieguvumu no šī precedenta Gailīte-Holmberga dēvē faktu, ka tas ļoti klaji aktualizē kino nozares nepietiekamo finansējumu, būtībā ļoti uzskatāmi atklājot, ka viss kino centra gada finansējums ir knapi līdzvērtīgs vienas vēsturiskas spēlfilmas budžetam.
Zvirbulis piemetina, ka tieši tādēļ nav vērsies kino centrā - jo, ja viņa projekts tiktu atzīts par prioritāru, tas traumētu visu pārējo projektu virzību, ja tas savukārt saņemtu ierasto niecīgo summu, filma pārvērstos par kārtējo bēdu stāstu, ko nav iespējams pabeigt gadiem.
Kāds tad iecerēts „Dvēseļu puteņa" galvenais vēstījums - režisors norāda, ka viens no strēlnieku stāsta galvenajiem vadmotīviem būs atgādināt, par kādu cenu ir pirkta Latvijas brīvība. „Dvēseļu puteņa" scenārijs tiks izstrādāts līdz šī gada nogalei. Filmas tālākā tapšana savukārt atkarīga no finansējuma - ja viss ritēs veiksmīgi - to varētu pabeigt līdz 2015.gada nogalei, kad atzīmēsim latviešu strēlnieku pulku izveidi.
