Kultūras rondo

Šīs vasaras festivāla "Sansusī" raksturīgākās iezīmes

Kultūras rondo

Zināmi Arhitektūras gada balvas nominanti. Uzklausām žūrijas pārstāvjus

Kino veidotāju pieredze kopprojektos ar citu valstu kino studijām

Ārzemju kino virtuvē. Latvijas producenti līdzdarbojas starptautiskos filmu projektos

Ja Latvijā ienāk kāda lielprojekta filma, kas ienes daudz naudas vietējā ekonomikā, tā pēc tam atgūst noteiktu procentu, jo Kultūras ministrija atbalsta ārzemju kino projektu tapšanu mūsu zemē. Tā esot visā pasaulē pielietota un par izdevīgu atzīta sistēma, skaidro producents Jānis Kalējs. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par sadarbību ar ārzemju kino veidotājiem stāsta "White Picture" producente Alise Ģelze un studijas "Film Angel Productions" producents Jānis Kalējs, atklājot, kādi no tā ir ieguvumi Latvijas kino profesionāļiem un valsts ekonomikai.

Alise Ģelze šovasar kā producente piedalījās igauņu režisora Rainera Sarneta jaunajā spēlfilmā, kas tika uzņemta Latvijā un Grieķijā un ir ļoti vērienīgs projekts starp kopumā piecām valstīm. Uz ekrāniem šī filma gaidāma nākamā gada pavasarī. Šobrīd Rīgas kinostudijā uzņem Nīderlandes un Latvijas kopražojuma bērnu filmu "Grāmata par visu", tās režisoru Ineki Houtmanu Alises Ģelzes kolēģi saucot pa holandiešu Vari Braslu. Bet šoruden kopprodukcijā ar Somiju un Slovākiju pilnībā Latvijā uzņems filmu – šausmu un arthouse apvienojumu, kurā tiks ļoti dziļi apspēlēta sieviešu tēma. 

Jānis Kalējs intensīvi gatavojas septembra vidū gaidāmajai filmas "Suflieris" pirmizrādei. Tā ir visu Baltijas valstu un Somijas kopražojums. Filmas producents stāsta, ka tā ir īpaša ar to, ka tajā ļoti redzamā veidā pārstāvēti Latvijas talanti. Galvenajās lomās Kaspars Znotiņš un Agnese Budovska, dzirdama Ērika Ešenvalda mūzika, bet visa skaņu celiņa komponists ir Rihards Zaļupe, un arī tā ieraksts ir tapis šeit.

Uz jautājumu, cik tas ir finansiāli izdevīgi un vai ir ieguvumi no kopražojumiem ar ārzemju filmu kompānijām, Kalējs skaidro, ka esot nacionālās un kopražojuma filmas, kā "Suflieris", kuras finansē Kultūras ministrija caur Nacionālo kino centru, bet Ekonomikas ministrija caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Rīgas Filmu fondu veicot naudas atgriešanu. Tas notiek tā – ja Latvijā ienāk kāda lielprojekta filma, kas tērējot ienes daudz naudas vietējā ekonomikā, tā pēc tam atgūst noteiktu procentu. Tā esot visā pasaulē pielietota un par izdevīgu atzīta sistēma. Piemēram, nākamgad viens projekts Latvijā grasās tērēt vairāk nekā 2 miljonus eiro, tie ir tēriņi, kas ir atbalstāmās izmaksas.

Alise Ģelze no savas pieredzes min bērnu seriālu ar 84 filmēšanas dienām Latvijā. Tajā galvenajās lomās bija nepilngadīgi aktieri no visas Eiropas. "Visiem šiem bērniem brauc līdzi arī ģimenes, viņi paliek šeit, šī grupa, protams, šeit dzīvo, patērē restorānus, tas ir tas neredzamais pienesums," skaidro producente. Pievienoto vērtību dod arī konkrētās filmēšanas vietas, kas piesaista milzīgu tūrisma interesi. Kā brīnišķīgu piemēru producente min Horvātiju ar "Game of Thrones", kur pēc tam šajās lokācijās tika uzbūvēta jau pavisam jauna tūrisma industrija, kur cilvēki brauca apskatīties tās vietas, ko viņi redzējuši TV ekrānos.

Skaidrojot starpību starp vietējiem un sadarbības projektiem, Kalējs teic, ka kino ir kolektīva māksla un ļoti dārgs prieks, un tikai latviešu un Latvijas finansēta filma varēs sasniegt ļoti šauru skatītāju loku. Alisei Ģelzei ļoti patīk, ka šādos projektos aug viņas profesionālisms. "Viņi ielaiž principā tevi savā virtuvē, un tu redzi visas attiecību dinamikas, kādas ir režisora attiecības ar producentu, kā viņi strādā, kā viņi tiek ar to situāciju galā, un īstenībā es esmu tādu brīnišķīgu pieredzi ieguvusi, ka es jūtu jau pašā sākumā, vai projektā būs problēmas vai nebūs," saka Ģelze. Tā kā ārvalstu projekti kopā aizņem vismaz gadu, viņa jau sākumā atsaka tiem, ja jūt, ka projekts nepatīk un filma neesot īsti viņas gaumē.

Atbildot par to, vai kino industrija attīstās, producenti atzīst, ka tas nenotiek ļoti strauji, taču vispusīgi. Ļoti novērtējot mūsu mākslas departamentus un dekorāciju būvi, un režisori sāk vairāk ieklausīties mūsu speciālistos. Pieredzējusī somu režisore "Sufliera" galvenā mākslinieka pienākumus uzticējusi Mārtiņam Straupem, galvenās kostīmu mākslinieces darbu – Lienei Dobrājai, savukārt filmas "Grāmatas par visu" latviešu grupas pārstāvji jau apēdot ārzemju kolēģus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt