Kultūras ziņas

"Visu laiku snieg. Melānijas hronika"

Kultūras ziņas

Padomju laika kinoteātra "Palladium" aizkulises

Ārzemju eksperti par mūsu kino izsakās atzinīgi

Ārzemju eksperts: Jo latviskāki būsiet, jo vairāk valstu robežu šķērsos jūsu filmas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Nenoliedzami, 12.oktobra svarīgākais kultūras dzīves notikums ir Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” pasniegšanas ceremonija, ko no plkst. 21.20 rādīs LTV1. Jau šovakar uzzināsim, ko lēmusi “Lielā Kristapa” žūrija, kurā šogad darbojās arī ārvalstu eksperti. Kā uzsver Kanādas Filmu institūta Otavā izpilddirektors Tomass Maksorlejs, jo vairāk latviskas būs mūsu filmas, jo vairāk valstu robežu tās šķērsos.

Šogad puse no astoņiem “Lielā Kristapa” žūrijas locekļiem ir ārvalstu kino eksperti. Pēc nominēto filmu noskatīšanās kino eksperts no Kanādas Tomass Maksorlejs kopumā ir patīkami pārsteigts.

"Pirms nedēļas vēl nezināju, ko šeit nāksies redzēt. Dažus filmu autorus jau zināju, piemēram, Lailu Pakalniņu, jo viņa ir starptautiski pazīstama. Citu darbus gan nezināju," atzīst Kanādas Filmu institūta Otavā izpilddirektors Tomass Maksorlejs.

"Kopumā jāsaka, ka spēlfilmas ir labā kvalitātē gan producēšanas, gan scenāriju un kinematogrāfijas ziņā. Un visas trīs balvai izvirzītās spēlfilmas ir labas, bet tas nav rādītājs, nākamgad var būt citādāk. Mazliet neveiklāks sniegums ir, piemēram, dokumentālajā jomā, jo, šķiet, ir bijusi vēlme īsā laikā izdarīt nesamērojami daudz," turpina Maksorlejs.

Arī Sietlas filmu festivāla programmas kuratore Marina Ažaža, kuras uzmanības centrā jau vairāk nekā divdesmit gadus ir Krievijas un Austrumeiropas kino, redzēto vērtē kā labu.

"Tas nozīmē – tās ir interesantas, nevainojami veidotas, iespējams, varētu būt arī manas mīļākās filmas no daudzajām, ko esmu redzējusi 28 valstīs. Tās ir labā līmenī," uzskata Sietlas filmu festivāla programmas kuratore Marina Ažaža. "Kameras darbs ir labs un aktierspēle ir laba. Trijās spēlfilmās viss ir labi nostrādāts, ja vērtējam kategorijās patīk-nepatīk. Bet citās redzētajās filmās varbūt vajadzētu piestrādāt pie spēcīgāka stāsta."

Ārvalstu eksperti secina, ka mūsu kino veidotājiem ir perspektīvas pierādīt sevi ārzemēs un galvenokārt festivālu vidē.

"Tas ir paradokss – jo vairāk latviski jūs būsiet, jo vairāk valstu robežu šķērsos jūsu filmas. Ja savās filmās mēģināsiet būt visiem, tās nestrādās, tās būs no nekurienes. Ikviens ir no kaut kurienes. Nevajag atvainoties un to slēpt," uzsver Maksorlejs.

Tribekas filmu festivāla programmas kuratore Jūle Mare Rozīte no ASV vērtē "Lielā Kristapa" programmu kā vienreizēju. Žūrijas locekle atzīst, ka karstas diskusijas bijušas atsevišķās kategorijās.

Arī žūrijas loceklis Andis Mizišs uzskata, ka konkurence pārsvarā bijusi laba, taču gribētos vairāk filmu animācijas žanrā un īsmetrāžas dokumentālo filmu kategorijā.

"Galvenais, ko mēs šodien varam teikt, ka latviešu kino ir atradis savu skatītāju, tas spēj uzrunāt skatītāju un tas runā par ļoti plašu spektru, kas sabiedrību varētu interesē," rezumē Mizišs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti