Atbalstot ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā, tiek veicināti ieņēmumi ne tikai radošajā sfērā, bet arī citās tautsaimniecības nozarēs – loģistikā, izmitināšanā, ēdināšanā un citos saistītajos pakalpojumos, tādējādi nodrošinot atbilstošus ieņēmumus valsts budžetā nodokļu veidā.
Šī līdzfinansējuma shēma ir plaši zināma visā pasaulē, norāda kino producente Alise Ģelze. Viņa teic, ka kopš brīža, kad to īstenojam arī mēs, ir būtiski augusi Latvijas kino industrijas kapacitāte, profesionalitāte un radošais pienesums. Tas veicina Latvijas filmu veidotāju konkurētspēju.
"Latvijas vārds var izskanēt daudz plašāk kino kontekstā. Kā mēs labi zinām – kino, protams, ir nepastarpināts valsts tēla veidošanas instruments, kas palīdz plašākai publikai iepazīt konkrētu pilsētu, filmēšanas vietu, aktierus un citus talantus, ko šie projekti piesaista no Latvijas," norāda Ģelze.
Ārvalstu filmu veidotāji Latvijā novērtē dažādās lokācijas kino uzņemšanai. Ģelze izceļ Kuldīgu un Liepāju, kur krāšņā vēsturiskā mantojuma dēļ bieži uzņem ārzemju filmas.
Un interese par Latvijas līdzfinansējumu filmu uzņemšanai pēdējos gados ir augusi, kam līdzfinansējums netiek līdzi.
"Pēdējos gados mēs redzam, ka principā tiek rezervēts šis līdzfinansējums viss pilnībā jau janvārī, atstājot ļoti daudz projektus aiz strīpas. Tas, protams, būtiski ietekmē arī mūsu starptautisko reputāciju, jo nav vairs paļaušanās uz līdzfinansējumu.
Mēs nonākam ļoti bieži tādā situācija, ka, ja šis līdzfinansējums netiek apstiprināts janvārī, bet ārvalstu filmētāji vēlas šo filmu realizēt tajā pašā kalendārajā gadā, tad visdrīzāk šis projekts aizies uz kaimiņvalstīm vai uz kādu citu Eiropas valsti," skaidro Ģelze.
Šonedēļ valdība konceptuāli atbalstīja papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu nedaudz vairāk nekā divu miljonu eiro (2 096 561 eiro) apmērā līdzfinansējumam astoņu ārvalstu filmu uzņemšanas projektiem Latvijā, kas sākotnēji konkursā palika aiz strīpas.
Konkursa pirmajā atlases kārtā valsts līdzfinansējumu saņēma vien divi projekti: producentu apvienības "Cinevilla Films" seriāla "Sisi" turpinājuma uzņemšana par pēdējo Austroungārijas ķeizarieni Elizabeti un "Munchhausen Productions" un "Nordisk Film Production" A/S veidotā filma "Bez robežām".
Kino kritiķe, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma cer, ka finansējums šādā apmērā varētu būt katru gadu, optimālais – trīs miljoni eiro.
"Šie ārvalstu projekti ir sastājušies rindā uz valsts atbalstu, kas būtībā nozīmē, ka industrija ir sevi apliecinājusi starptautiskā līmenī. Tā ir konkurētspējīga un spēj piesaistīt investīcijas, tāpēc ļoti labi, ka ir šis atbalsta mehānisms, kas veicina investīciju piesaisti," uzsver Rietuma.
Iepriekš atbalstu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā administrēja Nacionālais kino centrs, taču no šī gada par to atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
