Latvijas, Ukrainas un Vācijas kopražojuma dokumentālā filma “Ukraiņu šerifi” ir aizkustinošs, jautrs un reizēm šokējošs stāsts par cilvēkiem kādā Dienvidukrainas ciematā, kuri par spīti notiekošajam valstī cenšas dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi.
FILMAS GALVENIE VAROŅI
VIKTORS KRIVOBORODKO (50)
“Gudrais šerifs” ir bijušais milicis. Kopš jaunības vienmēr gribējis kļūst par “vīru formas tērpā, kas skraida apkārt ar automātu”. Sākumā viņš iestājās kara skolā, taču veselības problēmu dēļ viņam no mācībām nācās atteikties. Tā viņš kļuva par milicijas inspektoru. Atklāja vidēji 13 noziegumus mēnesī, divreiz pārpildot plānu, un izbraukāja vai visu Padomju Savienību. Sabrūkot padomju iekārtai, atgriezās Ukrainā, lai strādātu kā milicijas inspektors lauku rajonos. Šobrīd ir pensijā, taču joprojām sapņo par lielu noziegumu izmeklēšanu.
VOLODIMIRS RUDKOVSKIS (44)
“Stiprais šerifs” kādreiz strādāja par apsargu bārā un disko klubā, bet par augstāko sasniegumu savā karjerā uzskata šerifa pienākumu pildīšanu. Kad sieva viņam dzemdēja meitiņu Soņu, stiprākais vīrs ciemā, “visu huligānu bieds”, kļuva par maigu un mīlošu tēvu un pat izmēģināja audzēt cūkas ģimenes iztikai.
VIKTORS MARUNJAKS (56)
Trešo reizi ievēlēts par Starazburjevkas padomes priekšsēdētāju, viņš ir tas vīrs, kurš ierosināja un īstenoja ciema šerifu ideju. Vēsturnieks pēc izglītības, intelektuālis un patriots. Oranžās revolūcijas laikā viņš bija drošības brigādes loceklis un visu revolūcijas laiku līdz pat pēdējai dienai pavadīja Kijevas Neatkarības laukumā, sargājot Jūliju Timošenko. Ir apņēmības pilns sakārtot lietas vismaz savā ciemā neatkarīgi no tā, kas notiek valstī kopumā.
Filma "Ukraiņu šerifi" izpelnījusies speciālo žūrijas balvu Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā IDFA (Nīderlande, Amsterdama), "Grand Prix" balvu festivālā "Docs Against Gravity" (Polija, Gdiņa).
"Ukraiņu šerifi" ir Ukrainas pieteikums ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvas nominācijai kategorijā "Labākā ārzemju filma 2016. gadā".
"Starazburjevkas ciematiņa ļaudis pazīstu jau no agras bērnības. 80. gadu beigās mani vecāki tur sāka būvēt vasarnīcu. Man patika, ka tur ir upe un priežu meži, bet es nevarēju ciest vasarnīcu, jo visas brīvdienas man lika strādāt dārzā," stāsta filmas scenārija Darja Averčenko. "Pēc daudziem gadiem, 2011. gada vasarā, mēs filmējām projektu JAUNIE VAROŅI, īsu dokumentālo filmu ciklu par cilvēkiem, kuri nostājās pretī Janukoviča korumpētajam režīmam. Viens no mūsu varoņiem bija Viktors Vasiļjevičs Marunjaks, jaunievēlētais Starazburjevkas padomes priekšsēdētājs. Viņš sargāja ciema zemi no oligarhiem, kuri masveidā uzpirka īpašumus Ukrainas dienvidos, un par to tika ieslodzīts cietumā. Viņu atbrīvoja pēc divām nedēļām, jo visi ciema iedzīvotāji sapulcējās pie Hersonas prokuratūras. Mums tas šķita satriecošs stāsts, tāpēc gribējām vairāk uzzināt par cilvēku, kurš izpelnījies tik lielu līdzcilvēku cieņu."
Scenāriste atklāj, ka sākotnēji bijusi doma veidot smieklīgu filmu par Starazburjevkas ļāužu pūliņiem uzturēt sabiedrisko kārtību, "jo notika tik daudz komisku atgadījumu".
"Sākotnēji iecerēta kā komēdija, tā kļuva par drāmu, kas prasa daudz lielāku vērību un līdzdalību," uzsver scenāriste. "Ar šo filmu man šķita svarīgi izlauzties cauri ziņu straumei, kas ataino Ukrainu pārāk virspusīgi, balstot savus stāstus uz politiskām figūrām, Krimas aneksiju un karu austrumu pierobežā. Es ļoti gribēju izstāstīt par mūsu cilvēkiem, parādīt, kā viņi dzīvo, viņu emociju dziļumu un mīlestību, kas mirdz cauri visam pat vistumšākajās stundās."
"Sekojot nesenajiem politiskajiem notikumiem Ukrainā un šerifu personiskajiem stāstiem, esmu radījis godīgu filmu. Es to gribētu saukt par traģisku dokumentālu komēdiju," norāda filmas režisors Romans Bondarčuks.
Jau vēstīts, ka Rīgas Starptautiskais kino festivāls norisinās no 13. oktobra līdz pat 23. oktobrim ar astoņām filmu programmām, dažādiem nozarei un sabiedrībai domātiem pasākumiem, vairākiem starptautiskiem filmu konkursiem, atklāšanas pasākumu un noslēgumu, kura ietvaros tiks pasniegta arī Rīgas Starptautiskā kino festivāla balva.
