Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Rīgā mobilitātes jomā vēl ne mazums klupšanas akmeņu

Labrīt

Re:Check pēta: Ilzes Aizsilnieces atklātā vēstule; dezinformatori pievēršas skolām

Ar kino pasākumiem atzīmes Latvijas leļļu animācijas 55. dzimšanas dienu

Aprit 55 gadi kopš Latvijas leļļu animācijas dzimšanas

Šogad aprit 55 gadi kopš Latvijas leļļu animācijas dzimšanas. Tā aizsākās 1966. gadā, kad režisors un mākslinieks Arnolds Burovs kopā ar domubiedriem izveidoja pirmo latviešu leļļu filmu “Ki-ke-ri-gū!”. Kopš tā laika kinostudijas leļļu grupa izaugusi par filmu studiju “Animācijas brigāde”, uzņemtas vairāk nekā 140 filmas un mūsu animatoru veikums novērtēts gan Latvijā, gan pasaulē. Šonedēļ kinoteātrī “Splendid Palace” notiks divi jubilejas pasākumi – ceturtdien uz pasākumu aicināti pieaugušie skatītāji, bet sestdien – bērni.

“Nu, mēs jau smejamies – mēs te visi pieauguši cilvēki, kas turpina spēlēties ar lellītēm,” tā saka Dace Rožlapa, filmu studijas “Animācijas brigāde” māksliniece-dekoratore, ko Latvijas Radio satiek filmu studijas muzejā.

Viņai visapkārt redzamā leļļu pasaule liecina par neizsmeļamu izdomu, milzu pacietību un rūpību, kā arī ļoti lielu sirsnību un mīļumu, ar kādu šos tēlus veidojuši dažādu paaudžu Latvijas leļļu animācijas mākslinieki.

Dace Rožlapa stāsta: “Mēs patlaban atrodamies mūsu leļļu studijas muzejā. Un šeit mēs varam redzēt vissenāko lelli, tiešām tā ir saglabājusies no Burova filmas “Ki-ke-ri-gū!”. Arnolds Burovs šo studiju nodibināja 1965. gadā, bet 1966. gadā parakstīja aktu, ka ir atļauts filmēt pirmo latviešu leļļu filmu “Ki-ke-ri-gū!”.”

No filmas “Ki-ke-ri-gū!” muzejā redzamas divas lelles – Vecītis un Gailītis, kas ir filmas labie tēli, kas cīnījās un arī uzvarēja Ļauno kungu.

Pirmās lelles ir nedaudz lielākas nekā tās, kas top šobrīd, laika gaitā mainījušās tehnoloģijas un materiāli, no kā lelles izgatavo, bet pamatprincips – ka tas ir roku darbs – palicis nemainīgs.

"Animācijas brigādes" māksliniece-dekoratore Dace Rožlapa filmu studijas muzejā

Dace Rožlapa uzsver: “Mēs ejam līdzi laikam un jaunajām tehnoloģijām, bet tas pamatprincips, ka visas lelles tiek kustinātas ar rokām un arī leļļu izgatavošana – tas ir roku darbs – tas ir saglabājies. Mūsu komandā ir viens, kas izgatavo lellēm skeletus, tad skulptore, kas izgatavo lellēm galviņas, tad ir leļļu meistari, kas lellītēm izgriež rumpjus, apģērbj viņas ar drēbītēm, tad ir galdniekmeistars, kas izgatavo krēslus, galdus, mājas, tad es, kas nokrāso. Un tad visu, kas ir izgatavots, mēs nesam uz paviljonu un paviljonā tiek uzbūvētas dekorācijas.”

Dace Rožlapa filmu studijā “Animācijas brigāde” strādā kopš 1982. gada, un viņas uzdevums, kā viņa pati saka, ir nokrāsot visu, sākot no leļļu actiņām un mazām puķītēm līdz lielām mājām un debesīm.

Uz jautājumu, vai viņai pašai ir kāds īpaši mīļš tēls, viņa atbild, no ekspozīcijas izceļot kādu strīpainu rudu runci. Tas ir tēls no filmas “Rezgalības”, kuras autori ir lieliskais tandēms – Jānis Cimmermanis un Māris Putniņš, un šī filmiņa ir viens no viņu pirmajiem kopdarbiem.

Rudais runcis no filmas “Rezgalības”

“Burovam bija tās filmas tādas romantiskas, lēnas, apcerīgas. Tad Cimmermaņa un Putniņa filmas ir ļoti tādas žiperīgas, ātras. Burova laikā vispār bija uzskats, ka leļļu filmām jābūt tādām lēnākām, un “Rezgalības” ir pirmā filma, kas pierādīja, ka var ļoti ātri lelles kustēties. Un arī darbība var būt ļoti ātra,” stāsta Rožlapa. “Nu, jā, un tad rudais runcis no “Rezgalībām” ir viens no maniem mīļajiem tēliem. Var jau redzēt, ar kādu mīlestību es esmu viņu krāsojusi! Viņš ir apvilkts ar frotē audumiņu, skulptorīte ir izgriezusi galviņu un es esmu uzkrāsojusi viņam strīpiņas. Nu, mīļš!”

Šobrīd top Cimmermaņa un Putniņa jaunākais kopdarbs – pilnmetrāžas filma “Lielais Indriķis”, kam pamatā Māra Putniņa populārās grāmatas “Mežonīgie pīrāgi un Lielais Indriķis” motīvi.

Filmēšanas paviljonā uzbūvētas divas dekorācijas, viena no tām austrumnieciskās noskaņās. Māris Putniņš to komentē: “Šī dekorācija saucas vietvalža Thumduļma pils zāle. Šeit var redzēt, ka vietvaldis sēž tronī, bet šis ir viņa padomnieks – Kupati.”

Galvenais varonis Lielais Indriķis savukārt atrodas otrā dekorācijā, pie kuras rosās filmas operators, lai uzņemtu kadru, kā Lielo Indriķi divi lielgabali apšauda ar olīvām un viņš ir spiests laisties lapās. Filmas kopējo vēstījumu atklāj Māris Putniņš: “Stāsts būs par to, ka mūsu dzimteni, kas šeit saucas Baltaine, ir apsēduši Austrumu pīrāgi. Belaši, koržiki, prjaņiki, čebureki un tamlīdzīgi radījumi, un Lielais Indriķis, latviešu Speķa pīrāgs, ļoti stiprs pīrāgs, pēc ilgstošas prombūtnes atgriežas dzimtenē un konstatē, ka te ir pilnīgākā nejēdzība. Cars Aivens Briesmīgais, Kāpostu pīrāgs, pārvalda viņa zemi. Nu tad baltaiņiem uzdevums ir dabūt visus tos austrumniekus no mūsu zemes ārā.”

Jaunā animatore Zane Neimane pie topošās filmas "Lielais Indriķis" dekorācijas

Pie filmas strādā arī jaunā animatore Zane Neimane, kuras uzdevums ir kustināt lelles. Animatores darbs ir viņas sapnis kopš bērnības, kas tagad skaisti īstenojas studijā “Animācijas brigāde”. Viņa stāsta: “Es sāku mācīties par animatori, un man bija iespēja nākt uz šejieni praksē. Pēc prakses laika man šeit tik ļoti iepatikās un visiem citiem es iepatikos, un man bija iespēja palikt un šeit sākt strādāt. Un tā iespēja ir ļoti fantastiska, jo man visapkārt ir vēsture, tieši animācijas un tieši Latvijas vēsture. Un es strādāju ar cilvēkiem, kuri ir veidojuši daļu no šīs vēstures. Filmas, kas bija kā paraugi, kā vēstures materiāli, kas ir tapušas tepat. Tā sajūta ir fenomenāla!”

"Animācijas brigādes" studijas muzejs

Latvijas leļļu animācijas 55. jubileju svinēs šonedēļ ar diviem pasākumiem kinoteātrī “Splendid Palace”. Uz 16. septembra vakaru aicināti pieaugušie skatītāji. Tā piedāvājumā būs filmu izlase un tikšanās ar filmu veidotājiem, vakaru vadīs Edgars Lipors.

18. septembrī no rīta 11 būs pasākums bērniem ar filmu skatīšanos un radošo darbnīcu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt