Anša Epnera jubilejā filmas.lv radīta kinodokumentālista darbu kolekcija

Šā gada 26. oktobrī 85 gadi aprit vienam no spilgtākajiem Latvijas kinodokumentālistiem, plaša interešu loka entuziastam un studentu mīlētam pedagogam Ansim Epneram (1937–2003). Nacionālā kino centra portālā filmas.lv izveidota jubilejas kolekcija – 15 filmas (1970–2003), spilgtākie darbi no Anša Epnera ļoti garās un ļoti daudzveidīgās filmogrāfijas.

Nacionālā Kino centra filmu nozares informācijas speciāliste Kristīne Matīsa
00:00 / 00:26
Lejuplādēt

Anša Epnera jubilejas kolekcija veidota ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, kas nodrošinājis filmu digitalizāciju un vairākām arī kvalitatīvu restaurāciju; kolekcijas veidošanā piedalījās arī režisora dēls Kristaps Epners, kurš aprūpē tēva radošo mantojumu. Visas kolekcijā ievietotās filmas no 26. oktobra tiešsaistē pieejamas sabiedrībai bez maksas un bez laika ierobežojuma, visā Latvijas teritorijā un dažādās ierīcēs.

Kā piesakot jubilejas kolekciju, atzīmēja Nacionālajā kino centrā, Ansis Epners jau ar savu ienākšanu satricināja Latvijas dokumentālā kino poētisko tradīciju, pirmajā filmā "Dzīvs" (1970) realizējot pārdrošu provokāciju – vēstures skolotājs aizved vidusskolas klasi uz mežu un rāda, kur un kā te kara laikā nošauti 178 ciema iedzīvotāji, tikai viņam vienīgajam izdevies aizbēgt. Arī nākamajās filmās izpaužas Anša Epnera temperaments – piemēram, kopā ar Hercu Franku viņš izveido efektīgu bezvārdu miniatūru "Gājiens ar zirdziņu" (1973), kur harmonisks cilvēka un zirga attiecību attēlojums dažādu laikmetu mākslā kontrastē ar visai nežēlīgām vilcējzirgu sacensībām. Sadarbībā ar Hercu Franku tapusi arī pavisam atšķirīgā īsfilma "Nostāsti" (1976) – vērīga ielūkošanās gleznotājas Maijas Tabakas daiļradē.

Filma "Gājiens ar zirdziņu" (1973)

Vēl viens režisora temperamenta apliecinājums ir radošais atvēziens 1978. gadā veidotajā un 2022. gadā restaurētajā montāžas filmu diloģijā "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds" un "Sergejs Eizenšteins. Post Scriptum", kur Ansis Epners ar baudu pārmontē dižā klasiķa filmu kadrus un poētiski interpretē sarežģītās biogrāfijas faktus.

Filma "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds" (1978)

Nopietnu vietu Anša Epnera filmogrāfijā ieņem filmas par sportu, jo arī viņš pats bija kaislīgs sportists – šķēpmetējs, šahists, maratonu skrējējs. Jubilejas kolekcijā šo tēmu loku pārstāv filma "Mihails Tāls. Pēc 20 gadiem" (1980), kur sadarbībā ar operatoru Andreju Apsīti radoši atklāts paņēmiens, kā ne tikai portretēt pasaulslaveno šahistu, bet arī parādīt domas kustību un laika ritējumu.  Tajā pašā gadā Ansis Epners pabeidza filmu "Lielvārdes josta" (1980), kur aizrautīgi seko igauņu grafiķa un mākslas vēsturnieka Tenu Vinta pētījumiem dažādu tautu senajās kultūrās, secinot, ka arī latvju etnogrāfiskajās zīmēs iekodēta informācija pat no "pasaules radīšanas" laikiem. Vēlāk režisors atzinis, ka "darbs pie "Lielvārdes jostas" bija pagrieziena punkts manā dzīvē – es sāku saskatīt zīmes, kas ved uz mūsu patieso būtību."

Filma "Lielvārdes josta" (1980)

80. gadu filmogrāfijā ietilpst arī divas nelielas filmas, kas veidotas kopā ar Epnera ilggadējo domubiedru, operatoru Kalvi Zalcmani – skaistas sagadīšanās dēļ viņi abi 50. gados mācījušies Mazsalacas vidusskolā un 1983. gadā par savu skolu uzņēma īsfilmu "Atbalss" (1983), bet divus gadus vēlāk tapusi filma "Virsdiriģenti" (1985) – bez vārdiem, tikai ar prasmīgi tvertu un montētu attēlu izteikta Dziesmu svētku un diriģenta misijas būtība.

Filma "Virsdiriģenti" (1985)

Par to, ka Ansis Epners klusībā jau sen loloja sapni par spēlfilmas režiju, liecina Latvijas Televīzijas apvienībā "Telefilma-Rīga" veidotais darbs "Ibsena motīvs" (1984) – tolaik Latvijas teātra vidē lielu ievērību izpelnījās divu Ibsena lugu iestudējumi, "Brands" Dailes teātrī un "Pērs Gints" Jaunatnes teātrī, un Epnera filmā eksistenciāli askētiskā ainavā – tikai smiltis, jūra un debesis – satiekas abu izrāžu aktieri, Juris Strenga un Uldis Pūcītis, ar savu varoņu monologu fragmentiem un Ilmāra Blumberga scenogrāfijas elementiem.

Filma "Ibsena motīvs" (1984)

Atmodas laikā Ansis Epners vairākus gadus strādāja pie apjomīgās lielfilmas "Es esmu latvietis" (1990), izmantojot pirmo iespēju filmēšanas grupai sākt ceļot pa pasauli un visur meklēt latviešus, veidojot stāstu par "mājas un gara vertikālēm". Filmas pārlaicīgo vērtību papildina arī dzejnieka Imanta Ziedoņa līdzdalība scenārija un aizkadra teksta radīšanā; trimdas latvieši atrasti gandrīz visos kontinentos, un daudzi no viņiem arī Latvijas sabiedrībā ir labi pazīstami.

Filma "Es esmu latvietis" (1990)

90. gadu sākumā Ansis Epners beidzot tiek pie sava lielā sapņa realizēšanas – jau gandrīz 20 gadus viņš strādājis pie ieceres pārvērst spēlfilmā Alberta Bela romāna "Būris" raisīto iedvesmu un teicis, ka uzņemt šo filmu viņam ir "dzīves jēgas jautājums". 1993. gadā beidzot filma ir gatava, galvenajā lomā aicināts Austrālijā iepazītais latviešu izcelsmes aktieris Ivars Kants. "Būris" saņem nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kā gada labākā spēlfilma, bet tā arī paliek Anša Epnera vienīgā aktierfilma.

Anša Epnera jauneklīgais gars vienmēr bijis atsaucīgs jauniem piedzīvojumiem, tāpēc 90. gados viņš ar prieku sāk daudzveidīgi izmantot videotehnoloģiju sniegtās iespējas. Par to liecina biogrāfiskos motīvos balstītā filma "Esmu dzimis Rīgā" (1995), kur Epners, pats būdams gan scenārija autors, gan režisors un operators, izmēģina dažādus tehniskos paņēmienus, savu poētisko autora komentāru pirmoreiz rakstot uz attēla, nevis lasot aizkadrā.

Filma "Esmu dzimis Rīgā" (1995)

Cita videotehnoloģiju radīta iespēja ir viegla un ērta filmēšana ceļojot, un arī Ansis met videokameru plecā un dodas pasaulē, no dažādām eksotiskām vietām pārvedot mājās "video dienasgrāmatas" kā apliecinājumu tam, ka var un spēj radīt kino arī šādos ceļojuma apstākļos. Pirmā no šīm dienasgrāmatām ir "No Everesta līdz paradīzei" (1998), kas Epneru pašu pārsteidza, atnesot "Lielā Kristapa" balvu kā labākajam dokumentālā kino operatoram.

Filma "No Everesta līdz paradīzei" (1998)

Jubilejas kolekciju noslēdz dokumentālā filma "Ansis Epners" (2003) no cikla "Kino gadsimts Latvijā", ko veidojuši scenārists Agris Redovičs un režisore Agita Cāne-Ķīle; filmā iemūžinātas gan mazā Anša pirmās fotogrāfijas, gan kinostudijas kolēģu stāsti, gan pedagoga pēdējā lekcija studentiem tikai vienu dienu pirms aiziešanas mūžībā.

Anša Epnera jubilejas filmu kolekcija portālā filmas.lv skatāma no 26. oktobra uz neierobežotu laiku, tādējādi papildinot pastāvīgi pieejamo Latvijas kinovēstures krājumu.

Portālu filmas.lv, kas vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, veido un uztur Nacionālais kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), kas nodrošina portāla tehnisko darbību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti