„Būt gan teātrī, gan kino un salīdzinoši tik daudz - jūtos tādēļ laimīga,” turpina aktrise, stāstot par savām pēdējā laika lomām. Anete Saulīte piedalījusies epizodiskās lomās Lailas Pakalniņas topošajā filmā „Ausma” un Viestura Kairiša „Melānijas hronikā”.
„Es ļoti priecājos, ka Viesturs [Kairišs] mani uzaicināja, jo arī izrādi esmu spēlējusi. Man šķiet ārkārtīgi būtiski runāt par mūsu vēsturi. Ir lietas, kuras nedrīkst aizmirst,” skaidro Anete Saulīte.
Aktrise stāsta, ka atteikusies no kailskatiem Raita un Laura Ābeles īsfilmā “Kastrāts kuilis”, tāpēc viņai bijusi dubliere.
„Tā meitene kailskatos „Kastrātā kuilī” neesmu es, bet „Sēņotājos” režisors mani ļoti viltīgi apveda ap stūri un man nacās skriet kailai, bet ir OK,” atzīst Saulīte. „Ir vieta un laiks, kad tas jādara. Dažkārt vispār vajag mazāk uztraukties par to, ko kāds nodomās.”
Anete Saulīte pērn par lomu Ivara Tontegodes filmā "Sēņotāji" tika nominēta „Lielajam Kristapam” kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā”.
Raksturojot atšķirību starp teātri un kino, aktrise stāsta, ka teātris prasa uzspēlēt, bet kino, pēc viņas domām, ir ļoti niansēts, daudz tuvāks dzīvei, daudz patiesāks izpausmēs un prasa izstarošanu.
„Vairāk jānodarbojas ar domu procesu. Tam ir jāatspoguļojas acīs. Bieži vien jau nevajag izdomāt daudz ko jaunu, vajag mācēt arī nozagt,” saka aktrise, nenoliedzot, ka mācoties no citiem, neapzināti šo to piesavinoties.
