Īsmetrāžas filmas parasti paliek otrajā plānā aiz pilnmetrāžas darbiem. Tomēr to formātam ir viena būtiska priekšrocība, salīdzinot ar to "bagāto radinieci". Autoriem ir lielāka brīvība izmantot īsmetrāžas formāta dotās iespējas un eksperimentēt gan ar saturu, gan formu – tas noder arī pieredzējušiem režisoriem. Un tas, protams, ir ļoti atbilstošs jauno talantu atklāšanai un prasmju nostiprināšanai. Šo iespēju dažādību atspoguļo arī "Lielajam Kristapam" nominētās īsmetrāžas dokumentālās un spēlfilmas – no jutekliskiem situāciju un tēlu portretējumiem līdz satīrai, no stāsta klusumā līdz aizkadrā nolasītai esejai. Redzams arī biežs analogās tehnikas izmantojums, kas filmām piešķir savu specifisku materialitāti.
Dokumentālās īsfilmas
Dokumentālo īsfilmu žanrā atrodamās filmas patiks gan ekoloģijas aktīvistiem, gan cilvēkiem, kam rūp sociālās tēmas un personiski stāsti, gan tiem, kas īpaši labi jūtas, atklājot vēstures neglaimojošās šķautnes no personiska skatu punkta, vai tiem, kuriem patīk eksperimentāls piegājiens. Sinefiliem, klimata aktīvistiem, kultūrmarksistiem, cilvēkiem, kurus saista sociālās tēmas un cilvēka roku darba vērtība, kā arī skaņu pasaules maģiskā daba.
"81 metrs"
Režisors Jānis Ābele, producents "Chaland Films" (Latvija)
Režisora Jāņa Ābeles filma "81 metrs", kuras nosaukums droši vien atbilst uz "Super 8" kinolentes filmētās filmas garumam, ir veltījums analogā kino un sinefilu kinoapsēstības pievilcībai. Filmā skatītāja acij paveras nesenā laika realitāte: tukšu kinozāļu panorāma Covid-19 pandēmijas laikā. Ar filmas režisora un aktrises Janas Herbstas ārpuskadra komentāru, kas pievēršas Latvijas kino zāļu vēsturei, darbiniekiem, kā arī atmiņām par savām pirmajām gaitām kino pasaulē, skatītājam atklājas Rīgas un citu Latvijas kinozāļu aizkulises. Filma liek domāt arī par Hiroši Sugimoto fotogrāfiju sēriju "Theatres", kurā vienā kadrā tvertas kinofilmas visā to garumā kādā no 20. gadsimta sākumā celtajām kinozālēm. Jāņa Ābeles darba gadījumā filmas kadra centrā ekrāna vietā ir tukšās skatītāju rindas un kino tehniķu telpas. "81 metrs" portretē kinozāles kā iekonservējušās kapsulas, kuras gatavas vest skatītāju uz citām pasaulēm, bet filmas gadījumā bezpalīdzīgi gaida apmeklētājus, kas varētu iesēsties sarkanajos samta krēslos un izbaudīt pazušanos filmā.
"Nr.105555"
Režisors Andrejs Verhoustinskis, producents "Studija Centrums" (Latvija)
Andreja Verhoustinska filma "Nr.105555", kuras pirmizrāde paredzēta 23. februārī nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" atklāšanā, ir dziļš un niansēts skatījums uz Salaspils koncentrācijas nometni un tās atstāto mantojumu. Filma skaistos, vizuāli spēcīgos kadros, kas ir fragmenti no Salaspils memoriāla ikdienas visos gadalaikos, atklāj stāstu, kurā skarbā vēsturiskā realitāte skan ar individuālu balsi – lasījumu no ieslodzītā nr.10555 dienasgrāmatas. Kaspara Znotiņa aizkadra balss dzīvi nometnē atklāj no iekšpuses, vienlaikus kino kamerai pastaigājoties tagadnē, kurā memoriāla apmeklētājos jaušamas dažādas reakcijas – garlaicība mijas ar līdzjūtību, selfiji ar piemiņas ceremonijām. Dienasgrāmatā lasītais par mūžīgo izsalkumu, smago darbu, nāves klātbūtni un nošķirtību no pasaules izklausās kā grūti aptverama, nesaprotama, nepieejama realitāte, par kuru nepieciešams stāstīt un atgādināt, cik bieži vien iespējams. Vēl jo vairāk laikā, kad jau gadu Ukrainas tauta pārcieš nežēlīgo Krievijas iebrukumu.
"Mierjemā"
Režisori Lauris Ābele, Mārcis Ābele, producenti "Tritone Studio" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
Mārča Ābeles un Laura Ābeles filma "Mierjemā" par audeklu sev ņēmusi jūru un Latvijas krasta līnijas dažādās izpausmes. Filmā jūra atklājas kā mīnu glabātāja, kā dzīva matērija – zivju un roņu dzīves telpa vai kā sporta, atpūtas un miera avots. Par filmas pamatu kalpo attiecības starp jūru, dzīvniekiem, cilvēkiem un jūras neatņemamo sastāvdaļu – cilvēku veidoto industriālo vidi. Šie elementi veido savdabīgu simbiozi un filmai ļauj uzdot jautājumu "Vai Baltijas jūra būs dzīva arī nākotnē?". "Mierjemā" ir vairāki ļoti izdevušies kadri, pateicoties kvalitatīvam un pacietīgam operatora darbam.
"No manis nav jābaidās"
Režisore Zane Gargažina, producenti "Po Productions" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
Filma "No manis nav jābaidās" pievēršas cilvēkam, kurš ikdienā nav uzmanības centrā, līdzīgi kā gandrīz ikviens no mums. Tās galvenais varonis un filmas veidotājs Dagnis ir sirsnīgs puisis ar dzīves stāstu izdzīvošanas brīnuma zīmē. Dagnis un viņa mamma filmā stāsta par negadījumu, kurā puisis cietis bērnībā, un tā sekām šodien. Ar līdzdalības mākslas un teātra metodi filmas režisore Zane Gargažina Dagnim piešķīrusi pašam savu videokameru. Ar tās palīdzību skatītājs iepazīst puiša ikdienu un personisko telpu, kurā izpaužas viņa pārdomas, attiecības ar sev tuvākajiem cilvēkiem, kā arī impulsivitāte. Ar savu mazo kameru un biežo "Zoom" opcijas izmantojumu Dagnis izzina kino filmas veidošanas nianses. Šīs mazās kameras izmantojums vienlaikus piešķir filmēšanas un filmēšanās piedzīvojumam jaunu vērtību – to padara par īpašu notikumu.
"Renesanses cilvēks"
Režisors Emīls Alps, producenti "Jersika Records" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
Emīla Alpa filma, kurā īpaši svarīga ir niansētā skaņu partitūra, ir oda mūzikai un cilvēka roku darba meistarībai. Filmas galvenais varonis Kaspars Putriņš ir viens no dažiem meistariem pasaulē, kurš izgatavo senu mūzikas instrumentu – klavcimbalu. Viņš arī strādā par skaņu režisoru un muzicē alternatīvās mūzikas grupā "Amorālā psihoze". Filmā atklājas tās varoņa ilgstošais un precīzais darbs, kas veltīts instrumenta izgatavošanai un veikts ar tehnisku precizitāti, aizkustinošu maigumu. Kino kamera seko koka izvēlei un nozāģēšanai, meistara darbam savā darbnīcā un pirmo skaņu dzimšanai, ko rada instrumenta taustiņi. Filmā atklājas Kaspara Putriņa nepretenciozais dzīves veids un viņa lielās zināšanas un pārdomas par skaņu, tās vēsturi un tās neatņemamo klātbūtni mūsu ikdienā.
Īsmetrāžas spēlfilmas
Spēlfilmu kategorijā izvirzītie darbi pierāda, ka īsfilmas formāts ļauj sasniegt estētisku un sižetisku pilnību. Balsojumam nominētās filmas pievēršas bērnības vides izzušanai un zaudējuma tēmai, kā arī ar humoru tēlo mēģinājumu realizēt nepiepildītu sapni.
"Augustā"
Režisore Kristina Martinuka, producents "Forma Pro Films" (Latvija)
Kristinas Martinukas filma "Augustā", šoreiz pilnībā maigos, siltos toņos tēlotu dabas un iekštelpu dekorā atklāj mīlestības vieglumu, prieku un zaudējuma neciešamās sāpes. Filmas galvenā varone Lū pēc sava līgavaiņa nāves nespēj pieņemt notiekošo. Filma ir atvadīšanās un sēru pārdzīvojuma juteklisks portretējums, kurā kluss izmisums un alkas pēc mīļotā klātbūtnes, nomoda un sapņa uzplaiksnījumi meiteni mudina rīkoties ārpus laika un telpas, kā arī civilizētās pasaules nosacījumiem.
"Pirmie soļi"
Režisors Pauls Ķesteris, producenti "Mima Films" (Latvija), LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
Gluži kā atmiņas par aizgājušās bērnības mirkļiem, Elīnas Gediņas atveidotais tēls Paula Ķestera filmā "Pirmie soļi" staigā pa savu vecāku sadegušās mājas paliekām. "Pirmie soļi" ir cilvēka iekšējās pasaules un ģimenes saišu portretējums, kurš veidots analogajā 16mm formātā uz melnbaltās filmas. Gluži kā dažādu bērnībā pieredzētu notikumu nospiedumi, filmas koncentrētais stāsts, kurā mijas izmisums, eksistenciāla trauksme, kā arī pagātnes un tagadnes vīzijas, skatītājā raisa līdzpārdzīvojumu. "Pirmie soļi" ir mēmā filma Latvijas lauku ainavās par aizgājušu bērnību un upi, kurā vairs nav iespējams iekāpt otrreiz.
"Sāc visu no jauna"
Režisore Rūta Znotiņa, producents LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
Rūtas Znotiņas filma "Sāc visu no jauna" ir asprātīgs darbs, kurš ar labvēlīgu ironiju portretē dokumentālistu darba aizkulises. Tās centrā ir režisoru attiecības ar saviem varoņiem, kā arī filmas izveides nosacījumi un aizkulises. Tas ir apburtais loks – filma filmā, varonis varonī un režisors producentā. Filmas vēstījums spēcīgi kontrastē ar pārējiem īsmetrāžas dokumentālajiem darbiem un spēlfilmām, kas viennozīmīgi ir tās priekšrocība. "Sāc visu no jauna" arī izgaismo faktu, ka Latvijas kino telpā noderētu vairāk humora un "mocumentary" žanra pārstāvju. Un, protams, "Līvi vienmēr dzīvi", tāpat kā cilvēki ar sapņiem, kuriem viņi paši netic, gluži kā filmas galvenais varonis Raimonds, kura prototips ir Raimonda tēla atveidotāja Kaspara Znotiņa brālēns.
Nacionālā kino balva "Lielais Kristaps" norisināsies no 23. līdz 26. februārim. "Lielā Kristapa" programmā notiks filmu pirmizrādes un balvai nominēto filmu seansi. Noslēguma ceremoniju, kas notiks Rīgas cirkā, tiešraidē demonstrēs Latvijas televīzija un LSM.lv.
