Pilnmetrāžas filmā pusotras stundas garumā apkopoti spilgtākie fragmenti no koncertierakstiem, intervijām un aizraujošākajiem brīžiem Mārtiņa Freimaņa dzīvē. Līdzās spožajai dzīves pusei atklājas arī skaudrums, kas īpaši saistās ar mūziķa bērnības laiku un attiecībām ar vecākiem.
Par filmas montāžas studiju šobrīd pārtapis režisora Arvīda Krieva dzīvoklis. Tuvojoties Arvīda Krieva dzīvokļa durvīm, aiz tām dzirdami rējieni. Tas nozīmē, ka soļus sadzirdējis režisora suns Erna, kurš viņa dzīvē ienācis, arī patiecoties tieši Mārtiņam Freimanim. Reiz viesojoties dzīvnieku patversmē, Mārtiņš režisoru pierunājis paņemt tobrīd pavisam mazo, mīlīgo kucēnu un viņš pat iedevis tam vārdu.
„Tad braucām mājās, un es teicu - sunim vajag vārdu! Viņš teica - man ome ir Erna, un tā suņa vārds būs Erna. Tas notika tieši Vanšu tilta vidū,” atceras režisors.
Lieki teikt, ka Erna tagad ir režisora mīlule un lutekle. Savā ziņā arī kā apliecinājums Mārtiņa sirsnīgajai mīlestībai pret dzīvniekiem, kas arī filmā tiks atklāta kā viena no viņa personības šķautnēm.
Kopumā filma būs stāsts par Mārtiņu viņa tuvāko cilvēku, draugu un kolēģu redzējumā. Pašu mūziķi redzēsim kā uz skatuves, tā aizkulisēs, kā arī savu uzticamo draugu kompānijā, ko viņš mīļi dēvēja par "Kukū ciemu".
Mārtiņam bija tāda īpašība, ka viņš negribēja būt viens. Arī strādāt viņam patika tādā atmosfērā, kur apkārt grozījās sabiedrība. Viņš sēdēja stūrītī un rakstīja dzejoļus vai domāja par mūziku. Novēroja un piefiksēja. Viņš pret cilvēkiem nekad nebija ļauns. Bet ass gan varēja būt. Es arī esmu to pieredzējis,” stāsta Arvīds Krievs.
Mārtiņu raksturoja arī vēlme vienmēr būt uzmanības centrā - un arī to labi atklās viņam veltītā filma, stāsta montāžas operators Jānis Vingris.
"Lai vai kur viņš gāja, viņš vienmēr bija ap sevi sapulcinājis kaut vai nepazīstamus cilvēkus, kuriem viņam patika stāstīt atgadījumus, anekdotes vai vienkārši viņus pašokēt,” piebalso Vingris.
Protams, Mārtiņam kā jau ekscentriskai personībai, nebija vienaldzīgi, kāds ir skatītāju viedoklis par viņu. Kādā filmas epizodē redzēsim, kā viņš savam Kukū ciemam ar izteiksmi lasa priekšā kādas avīzes lasītāju apkopotos viedokļus par viņu. Vienā no tiem viņš nodēvēts par ākstyu, un Arvīds Krievs ir pārliecināts, ka apzīmējums āksts Mārtiņam ļoti labi varēja iet pie sirds, jo kaut kādā ziņā tieši to viņš uzskatīja par savu misiju.
"Viņš pats domāja par sevi, ka viņš ir tāds publikas uzjautrinātājs. Nevis liels dziedātājs vai dzejnieks, bet sabiedrības izklaidētājs,” uzsver režisors.
Vaicāts, kādēļ, viņaprāt, Mārtiņa Freimaņa personība tik ļoti daudzus cilvēkus spēja fascinēt - režisors atbild, ka atslēga meklējama Mārtiņa patiesumā. Tieši šī iemesla dēļ arī viņš Mārtiņu filmējis kā galveno varoni divās savās spēlfilmās.
"Viņš vienmēr ir bijis patiess. Vienmēr ir teicis to, ko domā, kaut vai tas ir kādam nepatīkami. Arī kā aktieris viņš bija ļoti patiess,” norāda Krievs.
Filmā paša Mārtiņa Freimaņa stāstījumā uzzināsim arī skaudro viņa dzīves pusi, kas saistās ar attiecībām ar viņa vecākiem. Režisors Arvīds Krievs akcentē, ka nekādu šokējošu atklājumu gan filmā nebūs, jo Mārtiņš savas dzīves laikā bija arī publiski ļoti atklāts cilvēks un viņa dzīve teju visiem bija kā uz delnas.
Arvīda Krieva dokumentālās filmas „Freimis. Mārtiņš Freimanis” pirmizrāde notiks svētdien, 9.novembrī, Aizputē, kur jau tradicionāli risinās Freimaņa Mārtiņdienas svinības, pulcinot populārā mūziķa cienītājus no visas Latvijas.
