Vēl vairāk asiņu
Bez asinīm šeit neiztikt, un tieši precīzs specefektu izmantojums kalpo par veiksmes atslēgu laba, ticama stāsta atveidē. “Sarkanā meža” laiks bija pietiekami nežēlīgs, stāsta sēriju producente Arta Ģiga, turpinot, ka uz ekrāna notiekošo vērtē vien kā sīkumu, salīdzinot ar to, kā bija dzīvē. Producente arī neslēpj, ka sākotnēji scenārijā bija paredzēts pat vēl vairāk asiņu.
Nežēlīgās ainas bija izaicinājums aktieriem, producentiem un, protams, grima māksliniekiem. Ainā ar pārgriezto rīkli par rekvizītiem rūpējās Zane Žilinska.
Arī viņa piekrīt, ka “Sarkanā meža” vēsturisko laika posmu nemaz nevarēja parādīt citādi, jo arī reālajā dzīvē cilvēki tika nošauti vai dažādi spīdzināti.
Taču ko par nežēlīgo ainu domā pats Puika jeb īstajā dzīvē – aktieris Oskars Vīksne? “Lomas dēļ man bija jānogriež mati, un to es sākumā nemaz nebiju plānojis, taču loma to prasīja. Puikam ir savs stāsts, daudz dziļāks, un to skatītājs jau vēl nezina. Viņam nebija izvēles... Vien palikt un dzīvot tajā mežā. Šādas nāves ainas parasti tiek nofilmētas ar pirmo reizi,” ar savu filmēšanas pieredzi dalās Vīksne. “Mēs, aktieri, esam kā tādi bērni – ieraugām to asiņu protēzi un ir tāds – wow! Tikai pēc tam pieslēdzamies stāstam, kino tomēr ir izdzīvošanas māksla, kur tu izlaid stāstu caur sevi,” viņš turpina.
Īsts kakls no Holivudas
Ģiga stāsta, ka pēc ainas uzņemšanas citi aktieri Puikam esot aplaudējuši un pret aktieri izturējušies ar īpašu labvēlību un atbalstu. Producente neslēpj, ka šo ainu profesionālajā vidē uzskata par vienu no brutālākajām ainām Latvijas Televīzijas vēsturē. Asinis tikušas pasūtītas Vācijā.
“Pastā uz mani aizdomīgi skatījās. Nāca paciņas ar uzrakstiem “shooting equipment” un beigās vēl arī “blood and dirt”,” smejas Ģiga.
“Svarīgi ir ieplānot, kāda būs ainas horeogrāfija – kur slepkavības laikā likt roku, kā novietots ķermenis. Ainai izmantoja īpaši pagatavotu silikona protēzi, no kuras atklājas skatītājam slēpts “vads” ar “asiņu pumpi,” praktiskās nianses atklāj Žilinska, grima māksliniece, kurai šis darbs ir bijis īpašs piedzīvojums. “Veiksmīgas montāžas rezultātā izdodas slēpt, ka šāds rekvizīts patiesībā tiek izmantots, virzoties no tuvplāna uz kopējo plānu un vides atainojumu. Sākotnēji mums bija doma pasūtīt “īstu kaklu” no īpaši veidotām putām, šādu risinājumu izmanto Holivudā, taču tas izrādījās ārkārtīgi dārgi,” tā Žilinska.
Lai neizskatās pēc kečupa
Grima māksliniece atklāj, ka Latvijā nepieciešamība pēc asinīm un citiem specefektiem kinofilmās kļūst arvien lielāka, sevišķi jaunu studentu vidē, kuri labprāt studiju darbiem atļaujas radikālus eksperimentus un “trakas lietas”.
Lai filmā rādītās asinis neizskatītos pēc “kečupa”, grima māksliniece atklāj, ka asiņu toni precīzi var labot ar krāsu pēcapstrādi, pieregulējot vēlamo toni. Viņa norāda, ka asinis, kas tek no kakla artērijas, atšķirsies no tām, kas rodas no šāviena brūcēm. “Sarkanā meža” ainas vajadzībām pasūtīja asinis, kādas varētu būt nākušas no kakla daļas. Tāpat svarīgi ir bijis nodrošināt ainas tā saucamo “turpinājumu”: ja vienā dienā cilvēks tiek piekauts, tad zilumi saglabājas vēl ilgi pēc tam un tomēr tie laika gaitā mainās, līdz izzūd.
Žilinska sadarbību ar “Sarkanā meža” komandu vērtē ļoti atzinīgi un priecājas par to, ka viņu šajā projektā uzaicināja. Tas ļāvis ar azartu izpausties arī brutālo ainu reālistiskā atveidošanā.
