„Es neuzskatu, atšķirībā no ļoti daudziem saviem kolēģiem, ka „Mēnessgaisma” ir autorkino šedevrs, jo, manuprāt, šī filma ļoti līdzinās, piemēram, filmai „Puikas gadi”, 2014.gada filmai,” saka kino kritiķe.
„Patiesībā, manuprāt, šie „Oskari” liecina par to, ka pat kino veidotāji šajā jūtīgajā politiskajā situācijā, kādā ir pasaule, jūtas mazliet apjukuši un baidās pieņemt viennozīmīgi pareizus lēmumus. Par to liecināja arī pastiprinātais citu rasu nominēto aktieru saraksts. Mēs zinām, ka pagājušajā gadā bija skandāls par to, ka nebija nominēti citu rasu aktieri,” stāsta kino kritiķe. „Situācija nav vienkārša, jo īpaši sarežģītajā politiskajā situācijā ar jauno [ASV] prezidentu, kurš tika vairākkārt netieši pieminēts ceremonijas laikā.”
Daira Āboliņa izceļ arī „Oskara” kategoriju „Labākā ārzemju filma”, kurā balvu saņēma irāņu režisora Asgara Farhadi filma "The Salesman".
„Šī filma uzvarēja, manuprāt, arī diezgan saspīlētās politiskās situācijas un izvēles dēļ, jo mēs zinām, ka pirms „Oskara” ceremonijas tika paziņots par septiņu musulmaņu valstu pārstāvju neielaišanu Amerikā politisku iemeslu dēļ,” turpina kino kritiķe. „Filma ir izcila, tomēr es joprojām domāju, ka vācu filma „Tonijs Erdmans”, kas bija brīnišķīgs 20.gadsimta cilvēku portretējums, bija cienīga saņemt šo „Oskara” statueti.”
„Manuprāt, šajā „Oskara” ceremonijā bija diezgan daudz neveiklību, un šis gads ieies vēsturē kā neskaidru, konceptuāli nepārliecinošu lēmumu gads, jo kino atspoguļo to, kā mēs jūtamies,” rezumē Daira Āboliņa.