Puatjē ir dzimis 1927. gadā Bahamu salās septiņu bērnu ģimenē. Kad viņam bija 15 gadu, ģimene viņu aizsūtīja pie vecākā brāļa, kurš dzīvoja Floridā. ASV viņš sākumā strādāja par trauku mazgātāju restorānā, bet vēlāk rada iespēju kļūt par aktieri, tiekot pie lomām teātrī un kino.
Puatjē karjeras sākumā ASV vēl valdīja segregācija un rasu diskriminācija, kas izpaudās arī kino nozarē. Melnādainajiem aktieriem bieži vien nācās spēlēt stereotipiskus tēlus, bet Puatjē palīdzēja mainīt šo priekšstatu.
Viņš kļuva par pirmo melnādaino Holivudas zvaigzni un ar savām lomām apliecināja, ka afroamerikāņi var strādāt ne tikai kalpotāju profesijās, bet arī kļūt par veiksmīgiem ārstiem, skolotājiem, privātdetektīviem, norāda CNN.
1964. gadā par lomu filmā “Lauka lilijas” Puatjē saņēma “Oskara” balvu kā labākais aktieris. Viņš bija pirmais melnādainais aktieris, kurš saņēmis šādu atzinību (1940. gadā “Oskaru” par lomu filmā “Vējiem līdzi” bija saņēmusi melnādainā aktrise Hetija Makdaniela, kas tika atzīta par labāko aktrisi otrā plāna lomā).
“Man bija sajūta, ka ar katru savu kustību es pārstāvu 15, 18 miljonus cilvēku,” atzina Puatjē, kurš tolaik daudzās filmās bija vienīgais melnādainais cilvēks uzņemšanas laukumā.
Tiesa gan, afroamerikāņu sabiedrībā Puatjē tika arī kritizēts par vienkāršotu melnādaino dzīves attēlošanu. Afroamerikāņu dramaturgs Klifords Meisons laikraksta “The New York Times” slejās rakstīja, ka Puatjē visās savās filmās atveidojis vienu un to pašu tēlu: “Labo puisi pilnīgi baltā pasaulē, bez sievas vai mīļotās, cenšoties palīdzēt baltajam cilvēkam atrisināt baltā cilvēka problēmas”.
Daudz atzinīgākus vārdus Puatjē veltījis Holivudas režisors Kventins Tarantīno: “Kino vēsturē ir tikai daži aktieri, kas ar savu ietekmi ir mainījuši šo mākslas veidu. Ir laiks pirms viņu parādīšanās un laiks pēc. Un pēc viņu parādīšanās nekas vairs nebija kā agrāk. Kino vēsturē ir laiks pirms Puatjē un Holivuda pēc Puatjē.”
