Tuvinieki vēsta, ka Trentiņāns nomiris no vecuma savās mājās Francijas dienvidos, kur mūža pēdējos brīžus pavadījis ģimenes lokā.
Žans Luijs Trentiņāns dzimis 1930. gada 11. decembrī; pēc Otrā pasaules kara viņš studējis aktiermākslu Parīzē. 1951. gadā viņš debitēja uz teātra skatuves, bet plašāku ievērību guva ar savām kinolomām.
1956. gadā milzīgus panākumus guva režisora Rožē Vadima filma “Un Dievs radīja sievieti”, kurā Trentiņāns spēlēja kopā ar Francijas kino uzlecošo zvaigzni Brižitu Bardo.
Pasaules slavu viņam atnesa režisora Kloda Leluša filma “Vīrietis un sieviete” (1966), kas saņēma Kannu kinofestivāla “Zelta palmas” zaru un virkni citu apbalvojumu.
Trentiņāns ir sadarbojies ar Eiropas izcilākajiem kinorežisoriem: Klodu Lelušu, Bernardo Bertoluči, Klodu Šabrolu, Fransuā Trifo, Kšištofu Keslovski, Mihaelu Hāneki u.c.
Trentiņāna kaislība bija motosports, jo viņa dzimtā bija vairāki slaveni autobraucēji.
Trentiņāns bijis trīsreiz precējies, ar otro sievu Nadīnu viņam bija trīs bērni: dēls Vensāns, meitas Polina un Marija.
Diemžēl abu meitu liktenis bija traģisks: Polina nomira vēl zīdaiņa vecumā, bet vecākā meita Marija, kļuvusi par populāru aktrisi, nomira 41 gada vecumā, kad viņu smagi piekāva partneris, franču mūziķis Bertrāns Kantā.
Tas notika 2003. gadā Lietuvā, kur Marija bija ieradusies uz filmēšanos. Francijas tiesa viņam piesprieda astoņu gadu cietumsodu, bet Kantā iznāca brīvībā jau pēc četriem gadiem.
Trentiņāns atzina, ka ļoti pārdzīvojis meitas pāragro nāvi. Viņš uz ilgu laiku pārtrauca filmēties, bet austriešu kinorežisors Mihaels Hāneke viņu pierunāja nospēlēt vienu no galvenajām lomām 2012. gada filmā “Amour” (“Mīlestība”).
Šī filma saņēma Kannu kinofestivāla “Zelta palmas” balvu un “Oskaru” labākās ārzemju filmas kategorijā, bet pats Trentiņāns saņēma Cēzara balvu kā labākais aktieris.
