4.maijā notiks tradicionālais Latvijas filmu maratons

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Valsts svētkos - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā - Nacionālais kino centrs (NKC) jau tradicionāli rīko 4.maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā - 12 bezmaksas seansus abās kinozālēs visas dienas garumā un brīvdabas seansu kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā.

Kā informē NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Latvijas filmu maratons arī šogad piedāvā vairākas jaunu filmu pirmizrādes, kopumā desmit, pasaulē šobrīd aktuālākās Latvijas filmas, spilgtus darbus no pēdējo gadu kinoražas, ieskatu Latvijas kinovēsturē un šogad pirmoreiz arī kaimiņu viesošanos - Igaunijas un Lietuvas filmu seansus.

Kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē šogad paredzēti seši Latvijas filmu maratona seansi. Pirmais no tiem 4.maijā plkst. 11.30 sāksies ar bērnu un jauniešu animācijas filmu konkursa uzvarētāju darbu izlasi - šāds Latvijas Kinematogrāfistu savienības un studijas "Animācijas brigāde" rīkots konkurss ir viens no pasākumiem pavasara norišu kopumā, kas veltīts Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova (1915-2006) simtgadei. Programmā būs arī paša Burova filma "Puķu Ansis" (1968) un četras Burova darba turpinātāju pirmizrādes - režisoru Jāņa Cimermaņa, Daces Rīdūzes, Māra Brinkmaņa un Nila Skapāna jaunākās filmas.

Lielajā zālē programmu plkst. 13 turpinās 2014.gadā vispopulārākā Latvijas filma - režisoru Jāņa Cimermaņa un Māra Putniņa spēlfilma "Džimlai-rūdi-rallallā!", kas 2014.gadā iekarojusi gan televīzijas reitingu, gan kinoteātru apmeklējuma topus. Tā ir lieliska iespēja uz ekrāna atkal redzēt veselu Latvijas aktiermākslas paaudzi, īstu zvaigžņu plejādi.

Atzīmējot 25.gadskārtu kopš Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, seansā plkst. 15 no Valsts kinofotofonodokumentu arhīva šāgada filmu maratonam izcelts tieši 1990.gadā pirmizrādītais Anša Epnera lieldarbs "Es esmu latvietis" - divsēriju dokumentālā filma, kas tapa divu gadu laikā, apciemojot trimdas latviešus visur pasaulē - Eiropā, Austrālijā un abās Amerikās. Daudzi no filmas varoņiem vēlāk atgriezās un kļuva pazīstami Latvijā, bet tolaik visi vēl tikai sapņoja, ka Latvija būs brīva. Filmas aizkadra tekstu sacerējis un ierunājis dzejnieks Imants Ziedonis. Tā ir emocionāla papildu dimensija Kalvja Zalcmaņa un Jura Podnieka filmētajam attēlam, kas veido Atmodas sajūtu, brīvības ilgu un latviskuma koncentrātu.

No plkst. 17.30 Lielajā zālē sāksies pirmizrāžu sērija. Vispirms būs trīs jaunas filmas, kas šajā pavasarī piedzīvo starptautiskās pirmizrādes prestižu pasaules kinofestivālu konkursos - režisora Edmunda Jansona animācijas filma "Roņu sala", kas atlasīta pasaulē nozīmīgākajam animācijas festivālam Anesī, tad mākslinieces un režisores Ievas Epneres īsfilma "Atteikšanās", kas iekļauta Oberhauzenes festivāla konkursā, un noslēgumā Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filma "Čau, Rasma!", kas startēs Nionas dokumentālā kino festivālā Šveicē.

Vakara lielā pirmizrāde plkst. 19 ir studijā "Mistrus Media" tapusī režisores debitantes Ievas Ozoliņas pilnmetrāžas dokumentālā filma "Mans tēvs baņķieris" - aizraujošs trilleris, kas sākas ar vēsturisku ieskatu 20.gadsimta 90.gados, kad jaunajā Latvijā vētraini attīstījās viss, ieskaitot mežonīgo kapitālismu, līdz beidzot sāka brukt bankas, piekrāpjot noguldītājus. "Top bankas" prezidents vienā dienā pazuda ar visiem miljoniem, un viņa ģimene, ieskaitot meitu, šīs filmas režisori, 18 gadus nezināja, kas noticis ar tēvu. "Interpol" meklēšanā noskaidrojas, ka Malaizijā, kādā psihiatriskajā slimnīcā, dzīvo cilvēks, kurš varētu būt Ievas tēvs, un meita brauc to noskaidrot.

Lielās zāles seansus plkst. 20.30 noslēgs divas spēles īsfilmas, kam finansējums tika piešķirts 2014.gadā, NKC pirmoreiz rīkotajā debijas filmu konkursā. Savas pirmās filmas uzņēmuši režisori Agnese Laizāne ("Spoguļvīrs") un Pēteris Ķimelis ("Kālija parks").

Kinoteātra Mazajā zālē seansi sāksies plkst. 11 ar daudzpusīgu mūsdienu Latvijas portretu, demonstrējot vairākas dokumentālās filmas no Latvijas Televīzijas iniciētā, Valsts kultūrkapitāla fonda finansētā un sadarbībā ar NKC veidotā dokumentālā cikla "Latvijas kods". Programmā iekļautas divas "Vides filmu studijas" filmas - "Mitrais" (režisors Dainis Kļava) un "Lones soms" (režisors Dzintars Dreibergs), Ivara Zviedra un Ineses Kļavas "Štābs Ipiķi" un režisora Zigurda Vidiņa filma "Mēstepatās" par Imanta Ziedoņa iedvesmoto un vadīto dižkoku glābēju grupu.

Arī nākamie seansi Mazajā zālē stāstīs par Latviju no dažādiem rakursiem - aizkustinoši sirsnīgs stāsts par dvēseļu radniecību starp vecu suitu sievu un jaunu Japānas studenti (Ināras Kolmanes dokumentālā filma "Ručs un Norie" plkst. 13), vēsturiski personisks un mākslinieciski iespaidīgs režisora Pētera Krilova pētījums par mežabrāļiem un spiegiem aukstā kara laikā ("Uz spēles Latvija", "Lielā Kristapa" balva kā labākajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai, seanss plkst. 14.30) un pirmizrāde režisora Olafa Okonova dokumentālajai filmai "4 x 4" par brīvību - četri toreizējā Tukuma rajona, tagad četru Kurzemes novadu Tautas frontes deputāti, kas arī balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju (seanss plkst. 16.30).

Mazās zāles seansus noslēgs kaimiņvalstu kino viesošanās Latvijas valsts svētkos - plkst. 18 šobrīd aktuālākā igauņu lielbudžeta spēlfilma "1944" (režisors Elmo Nīganens), vēsturiski episka drāma par diviem jauniem kareivjiem Otrā pasaules kara austrumu frontē. Seansā plkst. 20 - lietuviešu dokumentālā filma "Kā mēs spēlējām revolūciju" (režisore Ģiedre Žickīte), par to, kā 1984.gadā, perestroikas laikā joka pēc dibināta jaunu arhitektu mūzikas grupa izraisa negaidīti atsaucīgu sabiedrības reakciju un pamazām iesaistās notikumu virknē, kas noved pie brīvības cīņām un Dziedošās revolūcijas.

Seansiem kinozālēs beidzoties, kinoteātra "Splendid Palace" priekšpagalmā tiks izvietoti krēsli, lai jau tradicionāli varētu sākties brīvdabas nakts seanss ar filmu demonstrēšanu uz ēkas sienas. Šogad seanss aicinās atgriezties laikā pirms 25 gadiem, demonstrējot kinohronikas no tiem laikiem, kad par Neatkarības deklarāciju latvieši vēl tikai sapņoja, un par tiem laikiem, kad reiba no jauniegūtās brīvības.

Ieeja uz visiem filmu seansiem ir bez maksas.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti