Viena no filmēšanas vietām ir "Škoda" centrs. Ar savu iekārtojumu un apgaismojumu šī vide patiešām rada nedaudz futūristisku noskaņu, kas filmai par nākotnes Rīgu ir pat ļoti atbilstoša. Šeit tiek uzņemts stāsts par sievieti, kura strādā "vintage" automašīnu remontdarbnīcā un, lai justos laimīga, ir pārveidojusi savu izskatu pēc visiem ideālākajiem standartiem, kas pēc 30 gadiem patiešām arī varētu būt realitāte.
Filmēšanas laukumā skan angļu, latviešu un arī igauņu valoda, jo pirmā stāsta režisore ir Trīne Rūmeta no Igaunijas. Visam procesam rūpīgi seko līdzi stereogrāfs Guntars Graiksts, jo 3D formāts pieprasa no radošās grupas atšķirīgu pieeju nekā parasta filmēšana.
Guntars stāsta, ka stereogrāfs ir jauna profesija, ko viņš nedaudz apguvis Francijā, bet visvairāk viņš to izzina un pēta praktiski darbojoties.
"Stereogrāfa uzdevums ir palīdzēt režisoram un operatoram izveidot tādu mizanscēnu, lai tā ir pēc iespējas „garšīgāka” stereo 3D formātam. Jo tur starpība, tur ir dažādas lietas, kas ir jāievēro. Aparatūra ir tā pati, tikai reiz divi," skaidro Graiksts.
Filmējot 3D, atšķirīga pieeja ir arī dažādām detaļām, jābūt ļoti uzmanīgiem ar butaforiskām lietām, tai pat laikā var droši iekļaut kadrā priekšmetus, kas standartfilmā būtu traucējoši:
„Standartkino filmējot, ļoti reti kāds atļausies nolikt starp diviem dialoga partneriem, piemēram, puķu vāzi tā, ka puse sejas ir aizsegta. 3D formātā to var darīt pilnīgi mierīgi. Tas ļoti labi izskatās, labi nolasās un ir akceptējams," turpina Graiksts. "Ir arī, protams, visādas citas lietas. Ir, piemēram, jābūt ļoti uzmanīgiem ar dekorācijām, tērpiem, interjera priekšmetiem. Tiem jābūt īstiem, jo 3D var daudz labāk redzēt, ka tas ir kaut kāds kartona gabals nekā tas ir 2D."
Taču filma „Rīga 2041” nebūs tikai jauno tehnoloģiju demonstrējums, tās būs tikai līdzeklis, lai izstāstītu stāstus par Rīgu pēc aptuveni 30 gadiem. Filmu veidos vairāki savstarpēji nesaistīti sižeti, kas atainos nākotnes cilvēku laimes meklējumus.
„Tā kopējā ideja ir tāda - cilvēki arī mūsdienās bieži vien jūtas nelaimīgi, un tā vietā, lai mēģinātu risināt savas problēmas paši, viņi izvēlas mākslīgus līdzekļus. Un šajā gadījumā tās ir dažādas nākotnes tehnoloģijas. Un šajos nākotnes stāstos tad mēs redzēsim, kā viņiem šai ziņā iet,” stāsta projekta mākslinieciskā vadītāja Astra Zoldnere.
Līdzās stāstam par sievieti, kura sevi pārveido līdz visperfektākajam izskatam, būs arī stāsts par kādu citu dāmu, kura par savu dzīves partneri izvēlas ideālo vīrieti, tikai viņš ir robotvīrietis.
„Var, piemēram, izvēlēties perfektu vīrieti, tāpēc ka sadzīvē ar parastajiem vīriešiem ir daudz problēmu. Un tad nu sieviete vienā no mūsu stāstiem izvēlas virtuālo vīrieti, kuru viņa uztaisa perfektu. Viņš ir arī fizisks, taustāms un tā tālāk. Bet viņš ir perfekts, un interesanti paskatīties, vai tas ideāls tomēr ir tas, kas mums ir vajadzīgs,” - tā Zoldnere.
Kā jau nojaušams, stāstos netrūks arī humora un jautru detaļu, līdzās igauņu režisorei tos veidos arī latviešu režisori Didzis Eglītis un Kārlis Vītols, kā arī rumāņu režisore Adina Istrate.
Jūnijā uzsākta, filmēšana turpināsies vēl vairākus mēnešus, bet filmas pirmizrāde, kā iepriekš jau vēstīts, gaidāma šī gada novembrī, un tā iekļaujas „Rīga 2014” programmā.
