"Nord Express"
Kārļa Lesiņa dokumentālā filma par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvi zīmīgi nosaukta "Nord Express" vārdā. "Nord Express" jeb Ziemeļu ekspresis kādreiz savienoja Parīzi un Londonu ar Rīgu. Domājot par vilciena līniju, kas Baltijas valstis no jauna savienotu ar Centrālo un Rietumeiropu, ne reizi vien dzirdēta nostalģija par tām iespējām, kas bijušas agrāk – pirms padomju okupācija aprija jaunizveidoto Latvijas valsti.
Darbs pie filmas "Nord Express" projekta uzsākts jau 2017. gadā – vēl citā pasaulē pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Sākot ar vēlmi pētīt, kā tik pašsaprotama infrastruktūras lieta kā dzelzceļš ir kļuvusi par daļu no mūsu vides, Lesiņš kopā ar žurnālisti Inesi Braži skatītāju ved ceļojumā pa dažādām "Rail Baltica" izstrādes vietām, kas drīz vien iezīmē samilzušo problēmu – līdzekļu nepietiekamību, nespēju vienoties un nepietiekamu komunikāciju.
Citējot filmas veidotājus – vēl kursēt nesākušais vilciens kavē.
Filmā režisors ir daudz klātesošs kadrā – veicot intervijas vai dodoties pie dažādiem intervējamiem savā oranžajā 70. gadu "Opel Kadett", kas, spriežot pēc tam atvēlētā ekrāna laika, ir pilnasinīgs filmas varonis. Te arī savā ziņā iezīmējas filmas jauneklīgums – lai arī formātā ļoti deklaratīva, filma, gluži kā tās režisors, lūko noskaidrot un izskaidrot, nevis runā no viszinīguma pozīcijas.
Vēsturiskā griezumā "Nord Express" būs vērtīga laikmeta fiksācija, kas, runājot par "Rail Baltica", ļaus šo dzelzceļa projektu izmantot kā piemēru tam, kas notiek, ja vērienīgos darbos trūkst līderības, kas spētu apvienot visu iesaistīto pušu redzējumu un uzņemties pār to atbildību. Filma arī atstāj virkni atvērtu jautājumu par to, kam, iespējams, varētu būt izdevīgi tas, ka dzelzceļa projekts buksē.
Kino no 28. novembra.
"Anna LOL"
Šonedēļ uz kinoekrāniem nonāk vēl viens latviešu kinodarbs – Ivara Tontegodes filma "Anna LOL". Šī filma ielūkojas pusaudžu pasaulē. Tās galvenā varone vientulīgi mēģina atgūties pēc draudzenes pašnāvības. Negūstot atbalstu un izpratni no tuvākajiem un apkārtējiem, jaunā sieviete pašdestruktīvi mēģina aizmirsties un nonāk dažādās bīstamās situācijās. Filmas stāsts balstīts Martas Sofijas Trences vidusskolas dienasgrāmatā, tajā aprakstītajos patiesajos notikumos, viņa arī filmas scenārija autore.
Filma savu ilgo ceļu uz ekrāniem sāka jau 2020. gadā. Lai arī filmas stāsta aktualitāte pa šo laiku diemžēl nav mazinājusies, šis darbs savā ziņā ir satraucošs, jo vietumis "nerunā" no empātiskas pozīcijas, bet gan pašmērķīgi urķējas dažādās situācijās – tā vien šķiet, dramatisma pēc.
Šis viskonkrētāk attiecināms uz tuvības un varmācības ainām, kas uzņemtas pārlieku lielā detalizētībā un raisa jautājumus par to, kādam mērķim šīs ainas kalpo.
Pēc aizvadītās pirmizrādes Tallinas "Melno nakšu" kinofestivālā, kur klātesošās aktrises arī stāstīja, ka uzņemšanas laukumā nav bijis intimitātes koordinatora, rodas jautājumi par to, kādos apstākļos šīs ainas potenciāli ir uzņemtas. Īpaši mulsina arī tas, ka, uzņemot šķietami sociālu drāmu par reāliem notikumiem, režisors intervijās ir klāstījis, ka iedvesmojies no tādiem režisoriem kā, piemēram, Gaspārs Noē, kura kinematogrāfs tomēr ir tālu no sociālu tēmu iztirzājuma, bet balstās uz apzinātu provokāciju.
Kino no 29. novembra.
