Filmas galvenā varone ir jauna indiešu sieviete Debika Čaterdžija. Viņa ar vīru pārceļas uz dzīvi Norvēģijā, kur viņiem piedzimst divi bērni. Vīrs strādā, bet Debika mājās rūpējas par bērniem, līdz ģimene nokļūst Norvēģijas sociālo dienestu redzeslokā. Debika bērnus audzina pēc indiešu tradīcijām, kurās dienesti saskata bērnu tiesību pārkāpumus, seko vēl atzinumi, ka viņa ir psihiski nelīdzsvarota, bet viņas vīrs nerūpējas par ģimeni, un bērni ģimenei tiek atņemti.
Sākotnēji indiešiem tas šķiet dīvains pārpratums, jo viņi ir bijuši ļoti mīloši un gādīgi vecāki, un nav taču iespējams, ka bērnus tā vienkārši var atņemt. Taču ātri vien kļūst skaidrs, ka nekāda pārpratuma nav – Norvēģijas bērnu aizsardzības dienests, pamatojoties uz risku bērnu drošībai, bērnus atņem un nodod alternatīvajā aprūpē. Debikas mazajai meitiņai tobrīd ir pieci mēneši.
Lai atgūtu savus bērnus, Debika ir gatava uz visu, viņas izmisīgā cīņa ilgst vairākus gadus, viņa piedalās neskaitāmās tiesās, izpelnās preses uzmanību, līdz lieta iegūst jau starptautisku rezonansi un visbeidzot viņai izdodas atgūt savus bērnus.
Filma balstās patiesā stāstā, filmas beigās arī redzam galvenās varones prototipu – Sagariku Čaterdžiju, kura šo cīņu izcīnīja pirms aptuveni 10 gadiem.
Tieši ar šo aso sociālo stāstu uz Latvijas kino ekrāniem pēc ļoti ilga laika atgriežas indiešu kino, to piedāvā Indijas filmu izplatītāji Baltijas valstīs, SIA "Darbar", stāsta menedžeris Abu Sohails Rehmans.
"Viens no iemesliem, kāpēc mēs tieši šo filmu gribējām parādīt Baltijas valstīs, ir tas, ka tā daļēji ir uzņemta Igaunijā, kur filmētas Norvēģijas ainas. Vēl viens iemesls ir emigrantu problēmas, kas ir labi saprotamas arī Baltijas valstu cilvēkiem. Bet pats galvenais ir tās vispārcilvēciskais vēstījums par mātes mīlestības brīnumaino spēku, kas savu bērnu dēļ spēj pārvarēt jebkādus šķēršļus," stāsta "Darbar" menedžeris Abu Sohails Rehmans. "Lai arī filmas darbība notiek Norvēģijā, filma nevēršas pret Norvēģiju, bet akcentē, ka ir tādas vērtības, kas stāv pāri valstu robežām, sistēmām un laiku laikiem."
Filma tomēr jau raisījusi rezonansi tieši saistībā ar tajā atspoguļoto bērnu aizsardzības sistēmu Norvēģijā. Filmas pirmizrādes dienā, 17. martā, laikrakstā "The Indian Express" Norvēģijas vēstnieks Indijā Hanss Jākobs Fridenlunds publicējis rakstu, kurā uzsver, ka filma esot uztverama tikai un vienīgi kā mākslas darbs, jo tajā ir daudz sagrozītu un nepatiesu faktu par bērnu tiesību aizsardzību Norvēģijā.
Līdzās sarūgtinājumam, ka Norvēģija filmā parādās sliktā gaismā, Fridenlunds arī atzinis, ka filma kā mākslas darbs ir ļoti spēcīga un emocionāla un tas lielā mērā ir, pateicoties aktrises Rāni Mukerdži spožajai meistarībai.
Latvijā filmu nedaudzos seansos izrāda kinoteātri "Forum Cinemas" un "Cinamon", un drīzumā šai filmai sekos vēl viena Indijas filma, stāsta "Forum Cinemas" programmas vadītāja Elīna Liberte.
"Šogad drīzumā mēs rādīsim vēl vienu filmu. Tā ir populārāka indiešu filma, tikko dabūjusi "Oskaru" par labāko dziesmu "Natu Natu", un tā ir filma "RRR". 6. aprīlī tai būs pirmizrāde "Forum Cinemas"," atklāj Elīna Liberte.
Savukārt šobrīd pirmā indiešu kino bezdelīga, ko var noskatīties tikai nedaudzos seansos kinoteātros "Forum Cinemas" un "Cinamon", ir režisora Ašimas Čibera drāma "Čaterdžija kundze pret Norvēģiju"; filma ir hindu valodā ar subtitriem latviešu valodā.
