Rīgas Starptautiskais kino festivāls

Rīgas Starptautiskā kino festivāla 2023. gada apbalvošanas ceremonija

Rīgas Starptautiskais kino festivāls

Atskats uz 11. Rīgas Starptautisko kino festivālu

Rīgas Starptautiskā kino festivāla atklāšana

VIDEO: Riga IFF atklāšanas svētki un filmu izlase

Ceturtdienas, 17. oktobra, vakarā ar režisora Uģa Oltes poētiskās mūzikas filmas "Tesa Man" pasaules pirmizrādi sācies Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Atklāšanas pasākumam varēja sekot līdzi LSM.lv tiešraidē.

Tiešraidē no Riga IFF atklāšanas melnā paklāja režisore, LTV Kultūras ziņu vadītāja Adriāna Roze sarunājās ar kino veidotājiem, festivāla rīkotājiem un viesiem, lai noskaidrotu, kas šogad sagaida skatītājus.

Jau ierasti Riga IFF tiek atklāts ar Latvijā veidotas filmas seansu, un festivāla 11. sezonā šis gods uzticēts režisora Uģa Oltes filmas "Tesa Man" pasaules pirmizrādei. Alķīmiskam eksperimentam līdzīgā mūzikas, kino un dabas sintēze tapusi, teikšanu pār smagās mūzikas trio "Tesa" koncerta vidi nododot brīvdabas mākslas telpas "Savvaļa" reljefam, sasalušajai Vidzemes ainavai un novembra neparedzamajiem laikapstākļiem.

Festivāla norises laikā sabiedrisko mediju satura atskaņotājā Replay.lv skatāma vairāku pērnā gada festivāla filmu izlase.

Skaties Riga IFF 2023. gada filmas

Filma "Zilā Džīna"

1988. gads. Tečeres konservatīvā valdība izsludinājusi likumprojekta 28. daļu, kas vienādo gejus un lesbietes ar pedofiliem un liedz publiskajā telpā aģitēt homoseksualitāti. Sporta skolotāji ir homofobisko uzbrukumu pirmie upuri, un Džīna ir spiesta dzīvot dubultdzīvi. Darba dienās viņa ir iecienīta vidusskolas skolēnu un kolēģu lokā, bet nedēļas nogalēs kopā ar draudzeni Vivu ļaujas Ņūkāslas kvīru naktslokālu mutuļiem. Kad skolniece konfrontē viņu lesbiešu bārā, Džīnas "slepenā dzīve" tiek sašūpota.

Filigrānā debijas filma no britu režisores Džordžijas Ouklijas, kas līdzās režisorei Šarlotei Velsai un viņas spožajai tēva un meitas attiecību anatomijai "Pēc saules" (2022), vitāli piesaka jauno britu kino paaudzi. Venēcijas kinofestivāla "Autoru dienas" skatītāju balvas laureāte, Roterdamas kinofestivāla dārgumiņš un daudz citu festivālu rotājošā drāma atsedz sabiedrības liekulības pinumus un netolerances klimatu. Trāpīgi laikmetu rekonstruējoša identitātes drāma, kas ducinās "New Order" ritmos un ietērpta raupjos džinsos, zaigojot sarkanzilā gaismojumā un labāku dienu meklējumos.

Filma "Totēms"

Solas vectēva, psihoterapeita, mājā allaž valdījusi rosība un kņada. Ierastais haoss nedaudz sāk nomākt septiņgadnieci, kuras tēvs atrodas uz slimības gultas. Par godu viņam, gados jaunajam, talantīgajam māksliniekam, tuvinieki ir ieplānojuši svinības. Rosoties līdzās abām tantēm, kuras apcer promesošās vīriešu figūras un izbalējušo patriarhātu, ģimenes iekšējais klimats pamazām atraisās. To visu mazā Sola vēl neapzinās. Viņas pakrūti tricina kas cits – apziņa, ka bērnības pasaulē lēni, pusčukstus ieplūst vārdos neizsakāms zaudējums. 

Tādas filmas kā Avilesas "Totēms", tās neapbružātais trauslums un emocionālā intensitāte, ir tas, kas skatītājiem padara festivālus par Notikumiem. Kopš pirmizrādes galvenajā konkursā Berlinālē un, nedodot viltus solījumus, cildinošām atsauksmēm šī filma, šķiet, nonākusi transformējošā kino līmenī. Meksikāņu režisores otrajā pilnmetrāžā, turpinot debijas darba "Istabene" (2019) vizuālo izjūtu, sižetiski viss ir skaidrs, taisns un pārliecinošs. Tomēr kameras dzīvesošais raksturs, koru balsu partijām līdzīgie dialogi un centrālais filmas sirdspuksts – jauniņā aktrise Naīma Sentīesa – nostāda skatītāju jaunā iekšējā laika teritorijā. Šeit ir vērts iegriezties un palūkoties uz atvadām kā dzīves rituālu un to, cik cieši kino nostājies līdzās mūsu gribai atcerēties.

Filma "Ļaujiet upei plūst"

1979. gads. Estere nupat ir pārcēlusies uz Norvēģijas ziemeļiem, lai uzsāktu darba gaitas pamatskolā. Būdama sāmiete, viņa izjūt iedzimtu, pat negribētu kaunu par savu izcelsmi – divdesmitgadniece mēģina iejusties, rasistiski jokot un pazust starp visiem pārējiem. Drīz brālēns Mikāls viņu aizved uz protestu pie Altas upes, lai apturētu dambja būvniecību. Kad sāmu kopienas pārstāvji piesaka bada streiku iepretim parlamenta ēkai Oslo, Esterei nepieciešams izvēlēties, kas viņa vēlas būt un vai viņa maz ir gatava atteikties no sevis pašas.

Fabula par jauna cilvēka sevis apzināšanos, diskriminācijas politiku un cīņas spara malkiem, kas pakrūtē mutuļo vairākām paaudzēm. Norvēģu autoram Ūlem Jēveram bijuši divi gadi, kad norisinājies Altas protests, un filmas pamatā ir vēsturiskas liecības un dalībnieku atmiņas. Drāmā, kas ieguvusi festivālu balvas Gēteborgā, Sietlā un citviet, caur "norvēģiskošanas projekta" lēcu ieraugām ko vērienīgāku – tas nav romantisks ideālu dumpis. Tā nav eksistenciāla kauja vien par sevis un kopienas atzīšanu, bet gan mūsu tiesībām uz zemi, ūdeni un gaisu.

"Lauku ļaudis"

Filma LTV ēterā būs skatāma 25. oktobrī pulksten 22:15, pēc tam – Replay.lv.

Mainoties gadalaikiem, starp tradīcijām, krāšņajām dabas ainavām un Lipces ciemata ikdienu atklājas skaudri likteņstāsti. Gleznieciskā teiksma eļļas gleznojumos izzīmē 19. gadsimta lauku dzīvi un jaunās zemnieces Jagnas aizliegto mīlu Latvijai radniecīgos dabas, laika un uzskatu griežos. Jo vairāk sieviete pretojas ciema nerakstītajiem likumiem, jo skaidrāka kļūst paaudžu paaudzēs ieaustā patriarhālā pasaules kārtība.

Animācijas režisori Kobiela Velšmane un Velšmans pirms vairākiem gadiem īstenoja ambiciozu eļļas gleznu animācijas projektu – tika iesaistīti 115 mākslinieki, tiem radot 65 000 kadru, kas darināti ar rokām. Tā tapa animācijas pilnmetrāžas filma "Mīlošais Vinsents" (2017) par mākslinieku Vinsentu van Gogu, kas saņēma "Oskars" nomināciju. Turpinot strādāt tādā pašā tehnikā, abus aizrāvis 1924. gadā Nobela prēmiju saņēmušā literāra Vladislava Reimonta romāns par jaunas sievietes likteni laika, dabas un uzskatu griežos. Šoreiz, iesaistot māksliniekus no Polijas, Serbijas un Ukrainas, radīta pārlaicīga, gleznieciska teiksma par cilvēka postošo un dziedējošo iedabu, tai rodot radniecīgas motīvu brāzmas ar latviešu Blaumaņa un Virzas darbiem.

Par Riga IFF

No 17. līdz 27. oktobrim vairāk nekā 100 seansos kino cienītāju maņām tiks piedāvāti drosmīgi un svaigi autoru skatījumi, kas rasti pasaules prestižāko kinofestivālu programmās, kā arī Latvijai radniecīgajā Baltijas jūras reģiona kinomākslā. Līdz pilnas festivāla programmas izziņošanai 17. septembrī Riga IFF turpinās atklāt arī citus mākslinieciski augstvērtīgus šī gada programmas darbus – Roterdamas, Berlīnes, Kannu, Venēcijas un citos kino festivālos apbalvotās filmas, kā arī drosmīgus laikmetīgā kinematogrāfa apslēptos dārgumus.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti