"Slavenais lāču iebrukums Sicīlijā"
Aizvadītajā nedēļā tika izziņota maijā gaidāmā Kannu kinofestivāla programma. Kannu jūtīs arī jāpiemin animācijas filma "Slavenais lāču iebrukums Sicīlijā", kas bija iekļauta 2019. gada Kannu kinofestivāla programmā, un nu ir atceļojusi arī līdz pašmāju ekrāniem.
Šī pilnmetrāžas animācija ir balstīta pazīstamā itāļu rakstnieka un žurnālista Dino Bucati tāda paša nosaukuma sarakstītajā grāmatā bērniem, kas izdota 1945. gadā. Bucati literārdarbi darbi nereti tiek pielīdzināti Franca Kafkas daiļradei sirreālo notikumu dēļ.
Bucati darbos allaž samanāma arī sasaiste ar realitātē norisošo – to rakstnieks ir rūpīgi vērojis un aprakstījis savā žurnālistikas darbā.
"Slavenais lāču iebrukums Sicīlijā" ir bērnu grāmata – līdz ar to daudz tiešāka, taču arī te iespējams saskatīt metaforas, kas attiecināmas uz dažādiem sabiedrības procesiem. Tas viss, tiesa, daudz koncentrētākā veidā ir saskatāms arī Lorenco Matoti veidotajā animācijā. Filmas vizuālo veidolu – tēlu aprises – iedvesmojušas Bucati grāmatas ilustrācijas. Stāsts par lāčiem, kas ieņem cilvēku apdzīvotu ciemu, lai varētu izdzīvot, bet tad vēlāk pārņem visus cilvēku netikumus, ir antropomorfisma jeb cilvēkam raksturīgo parādību piedēvēšanas pilns.
Matoti filma būs piemērota skatīšanai ar visu ģimeni, tostarp bērniem, darba vēstījums ir skaidrs un dinamisks. Stāsts arī var kalpot par pamatu sarunai par dažādām sabiedriski aktuālām tēmām.
Kinoteātros no 21. aprīļa.
Filma ir dublēta latviešu un krievu valodās.
"Dalī"
Turpinot iepriekšējā filmas apskatā minēto sirreālisma tēmu, uz ekrāniem šonedēļ nonāk biogrāfiskā drāma par leģendāro spāņu mākslinieku Salvadoru Dalī. Oriģinālvalodā – angliski – filmas nosaukums ir "Daliland" jeb "Dalīlenda", pielīdzinot atrašanos mākslinieka tuvumā gravitācijas spēkam: Dalī esot tuvumā, visu lietu un uzmanības centrā, protams, būs viņš – kā atsevišķs universs.
Filmas režisore ir kanādiete Mērija Harona, kuras vārds kinovēstures annālēs ierakstīts ar viņas zināmāko filmu – psiholoģisko trilleri "Amerikāņu psihopāts" ar Kristianu Beilu vienā no viņa karjeras būtiskākjām lomām.
Haronas filmā Salvadoru Dalī spēlē Bens Kinglsijs – viņš savas karjeras laikā iejuties dažādu tēlu dzīvēs, tostarp spēlējis Mahātmu Gandiju. Viņa zināmākā loma, protams, ir Ichaka Šterna loma Stīvena Spīlberga vēsturiskajā drāmā "Šindlera saraksts".
Redzams, ka Haronas filmā ir daudz komponenšu, lai tā šķietami būtu veiksmīgs biogrāfiskā žanra piemērs. Vai tā tāda patiešām ir, tas ir cits jautājums.
Kinoteātros no 21. aprīļa.
"Afroizmisums"
Kinoteātra "Kino Bize" kuratori ir izveidojuši programmu "Black Matters", kas lūko izcelt melnādaino kinoveidotāju filmas. Latvijā šāda veida programmas un kinodarbi uz ekrāniem nonāk salīdzinoši reti, taču tās ir ļoti būtisks instruments, lai parādītu, ka filmu nozare nesastāv tikai no Holivudas.
Nākamais kinodarbs, ko šajā programmā redzēsim, ir "Afroizmisums" – savdaba komēdija par diennakti kādas mākslinieces dzīvē, sākot ar universitātes absolvēšanu.
Filmas režisore ir Martina Sima – laikmetīgā multimediju māksliniece, kuras darbi izstādīti Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, un viņa sadarbojusies tādiem augstās modes zīmoliem kā, piemēram, "Prada". Filma ir par viņu pašu – tajā ir liela deva ironijas gan par Losandželosu (kur māksliniece studējusi), gan trīsdesmitgadnieku paaudzi. Lielu daļu filmas Sima itin stoiskā mierā – kā stāstīdama joku ar pilnīgi nopietnu seju – ironizē gan par saziņas kultūru Kalifornijā, gan sociālajiem medijiem.
Filma ir režisores debija pilnmetrāžas kino. Tā 2022. gadā bija iekļauta par autoru festivālu dēvētajā Roterdamas Starptautiskajā kinofestivālā Nīderlandē.
Kinoteātrī "Forum Cinemas" 19. aprīlī.
