Filmas stāsts aptver laiku no 1873. gada februāra, kad rodas ideja par Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, līdz tā paša gada jūnijam, kad pirmie svētki Rīgā izskan.
Filma tapa piecus gadus, tās veidošanā iesaistījās vairāk nekā 2000 cilvēku, režisors Māris Martinsons to veidoja ciešā kopsadarbībā ar scenārija līdzautoru Daini Īvānu.
Sākotnēji iecerētais stāsts par to, kā piedzima Dziesmu svētki pirms 150 gadiem, pārauga daudz dziļākā un aktuālākā vēstījumā – stāsta Māris Martinsons: "Stāsts ir par personībām, stāsts ir par latviešu tautas apvienošanos. Ja vajadzētu vienā teikumā pateikt – filma ir par ceļu no tumsas uz gaismu. Jo darbība sākas februārī dziļā tumsā un Dziesmu svētki ir jūnija beigās, kad viss apkārt ir gaišs. Tas ir ne tikai tautas ceļš no tumsas uz gaismu, tas ir gan cilvēka, gan dziesmas ceļš."
Viens no filmas centrālajiem personāžiem ir latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks Rihards Tomsons aktiera Andra Buļa ļoti spilgtā un temperamentīgā atveidojumā.
"Viņam patika iedzert, viņam bija novatoriskas idejas, tāpēc daudzi viņu tajā laikā nesaprata un viņa idejas noairēja. Tiek uzskatīts, ka viņš pirmais spēlēja Žūpu Bērtuli biedrības namā, viņš arī rakstīja lugas. Viņš bija tāds temperamentīgs; tur, kur citi nevarēja iziet cauri, viņš varēja," stāsta aktieris, uzsverot: "Man gribētos, lai cilvēki, šo filmu noskatoties, atskārstu, ka tās mazās grūtības, kas mums šodien ir, nav salīdzināmas ar tām grūtībām, ar kādām dzīvoja cilvēki toreiz. Viņiem nebija savas valsts, bet viņi cēlās, iztaisnoja savu mugurkaulu un, par spīti visam, nodziedāja "Dievs, svētī Latviju!". Ja viņi apvienojās, mums, man liekas, lielākais uzdevums šodien ir nesašķelties. Būt vienotiem. Lepniem, ka mums ir himna, ka mēs brīvi varam dziedāt "Dievs, svētī Latviju!". Un mums atliek vēl vienīgais solis – būt kungiem savā zemē. Neizpārdot to!".
Filmā ir divas paralēlas līnijas – svētku organizēšana Rīgā un gatavošanās tiem laukos. No kādas lauku sētas uz svētkiem dedzīgi vēlas nokļūt jauna meitene Anna Līdumnieks, kaut arī ciemā ir tikai vīru koris. Viņai patiešām tomēr izdodas nokļūt svētkos. Annu atveido Marta Lovisa Jančevska, kura tikko pēc filmas noskatīšanās teic: "Ir sajūta, ka tu iedzer tādu patriotisma sulu. Viss ir kaut kā stiprāk, dziļāk, mīļāk. Es domāju par savām saknēm, par savu pārliecību, jo, kad tu to apzinies, ir tāda drošāka sajūta."
Iedvesmojoša un spēcinoša – tā filmu raksturo arī pirmie tās skatītāji:
"Man liekas, ka filma šajā brīdī, šajā starptautiskajā situācijā ir ārkārtīgi svarīga. Jo vairāk to redzēs jauni cilvēki, jo labāk tas būs mums visiem.
Un to vajadzētu redzēt ne tikai latviešiem, bet visiem, kas dzīvo Latvijā, jo tā parāda, cik ļoti mēs mīlam savu valsti un aicinām visus mīlēt, tāpat kā mēs to darām. Jo nav labākas, skaistākas vietas par zemi, kas dzied."
"Jā, man arī filma ļoti patika. Tā ir ļoti iedvesmojoša. Tā parāda cīņas spēku un brīvo garu, kas ir izpaudies cauri paaudzēm, trijām atmodām. Tas ir tiešām tāds nācijas dzimšanas brīdis, ko ir ļoti svarīgi mums visiem kopā ieraudzīt un apzināties."
Filmas mūzikas autors ir Jēkabs Jančevskis. No 8. novembra filma skatāma kinoteātros visā Latvijā.
