«Kultūršoks»: Latvijai gar degunu var aiziet vēl divi lieli kino projekti

Atbalsta sistēma ārvalstu kino projektiem kā slāpstošs auto 

Producente Svetlana Punte šogad uz Latviju atveda Holivudas zvaigzni Kirstenu Stjuarti, kura augustā šeit pabeidza uzņemt savu pirmo pilnmetrāžas filmu "Ūdens hronoloģija" ar Imodženu Pūtsu galvenajā lomā. Plānots, ka tā savu pirmizrādi piedzīvos nākamgad Kannu kinofestivālā.

Arī Stjuartei bija jāpiemērojas Latvijas ierēdņu tempam, lai saņemtu daļēju atmaksu par Latvijā atstāto naudu, jo atbalsta programmas filmu projektiem tiek atvērtas pāris reizes gadā, nevis secīgi pēc laika termiņiem seko viena otrai.

"Kristena vienkārši dzīvojās pa Jūrmalu un gaidīja, kad atvērsies LIAA kārta," stāsta Punte.

Viņai grūti saprast valsts iestāžu darba tempu: "Mēs tik daudz enerģijas tērējam uz to, lai šeit atvestu producentu, lai pēc tam izdarītu visu iespējamo, lai producents nolemj, ka šeit viņš var uzfilmēt visu filmu, nevis divas dienas, piecas dienas vai nedēļu. Tas ir ļoti liels darbs, un tad mēs gaidām, lai valdība un valsts iestādes arī rīkotos ļoti ātri."

Producente atbildīgo institūciju rīcību salīdzina  ar auto, kas ne tikai brauc lēni, bet lielākoties stāv uz vietas.

"Ļoti daudz kas būtu jāuzlabo, lai šī mašīna strādātu visu laiku, nevis vienu vai divas vai trīs reizes gadā, jo tad daudzi projekti atnāk, viņiem ir interesanti, mēs satāmējam, sagatavojam piedāvājumu, lūk, lokācijas, kas jums derētu, un tad viņi saka, okei, esam gatavi sākt pēc divām nedēļām, mēs sakām jā, bet pēc divām nedēļām vēl jūs nevarat pieteikties uz atbalsta programmu," skaidro Punte.

Jāpārliecina, ka ir vērts investēt ārvalstu kino projektos

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 2022. gada janvārī no Nacionālā kino centra pārņēma atbalsta sistēmas administrēšanu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma atzīst, toreiz bija skaidrs, ka ar saviem cilvēkresursiem Nacionālais kino centrs ar pieaugošo iesniegumu apjomu netiek galā.

"Mēs to programmu administrējām 10 gadus. Kino centrā, administratoru un grāmatvedi ieskaitot, ir 10 darbinieki, LIAA ir institūcija ar daudziem simtiem darbinieku, mums producēšanas daļā strādā viens cilvēks," stāsta Rietuma.

Ja Nacionālā kino centra rīcībā bija 800 000 eiro gadā, kurus izmantot daļējai ieguldījumu apmaksai, tad LIAA naudas apjomu ārvalstu kino projektu atbalstam ir izdevies šogad uzaudzēt līdz 3,7 miljoniem eiro gadā.

Rietuma slavē LIAA par paveikto: "Viss tas bija ļoti labi vai labi līdz brīdim, kad šogad sāka Finanšu ministrija mainīt atsevišķus noteikumus šajā programmā, un līdz ar to programma sašķobījās, sašķobījās arī programmas starptautiskā reputācija, Latvijas uzticamības aspekts utt., jo

programma var būt sekmīga tikai tad, ja ir zināmi un stabili spēles noteikumi."

Pavasarī kino atbalsta sistēma mainījās, un līdz šim starptautiski izmantotās "cash rebate" jeb Latvijas gadījumā 20–30% daļējo ieguldījumu atmaksas programmas vietā LIAA piedāvāja producentiem atmaksāt tikai daļu no pievienotās vērtības nodokļa.

Četri lieli projekti vairs Latvijā netika īstenoti, bet kino producenti centās iestāstīt valdībai un ierēdņiem, ko īsti nozīmē ārvalstu kino projektu uzņemšana Latvijā.

Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs ir pateicīgs Ministru prezidentei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība"), ka viņa to saprata un iesaistījās sistēmas sakārtošanā.

"Kad saka kino valdībai vai politiķiem, visiem liekas, ka tā ir dotējama lieta, jo faktiski līdz šim tas tā arī ir bijis, un pārsvarā, ja runā par Kino centru, Kultūras ministrijas organizāciju, tad tās ir dotācijas. Un kaut kā tas ir iesēdies un skaidrs, un liekas, ka politiķi liek vienādības zīmi – kino = dotācija, un vispār vairāk neklausās. Tad man liekas, ka šeit svarīgākais ir tas, ka veidojās izpratne – šis ir finanšu instruments, kurš valstij ienes naudu," pārdomās dalās Kalējs.

Latvija pat Baltijas mērogā nespēj konkurēt 

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis atzīst, ka kino nozare ministriju jau pārliecinājusi diezgan sen, ka Latvija uz katru ieguldīto eiro no ārvalstu kino projektiem nopelna piecus.

"Šajā gadījumā varbūt tā ažiotāža tiešām arī nospēlēja par labu, jo tajā brīdī, kad visi ierauga potenciālu un arī Finanšu ministrija, kura ir bišķīt konservatīvāka iestāde, saprot, ka tie laiki ir tādi, ka mums ir jāpelna, mums kā valstij ir jāizdomā veidi, kā pelnīt arvien vairāk un vairāk, nevar paļauties uz to, ka visu izdarīs bizness pats par sevi," teic Miezainis.

"Mēs spēlējam globālajā tirgū, konkurējam ne tikai iekšēji starp dažādiem uzņēmumiem, konkurējam ar citām valstīm, ar citu valstu atbalsta sistēmām," akcentē Miezainis.

Kinokritiķe Dārta Ceriņa neslēpj, ka vismaz Baltijas mērogā mēs esam palikuši šajā konkurences cīņā pēdējie.

"Tādā ziņā Lietuva, Igaunija, protams, ir priekšā, viņi ir strādājuši ar lielajām studijām, Igaunija ar "Warner Brothers", Kristoferu Nolanu, Lietuva strādājusi ar HBO, tagad arī ar "Netflix". Mums ir pieredze, piemēram, ar BBC un ar citiem lieliem teleorganizāciju konglomerātiem. Bet, protams, mēs visi meklējam vienmēr tos skaļos vārdus, un es domāju, ka tas palīdz un vairo Latvijas kā kino un arī servisa valsts zīmolu."

Tieši lielo un skaļo vārdu īpašnieki šobrīd gaida, kad Saeima pieņems budžetu, kurā paredzēta atgriešanās pie "cash-rebate" sistēmas nākamgad jau ar krietni lielāku kopējo budžetu.

Ārvalstu kino projektu un dižpasākumu atbalstam plānots novirzīt 7,5 miljonus eiro ar atmaksas robežu līdz 30% un turpmākos divus gadus vēl šo apjomu palielināt.

LIAA direktors Raivis Bremšmits uzskata, ka tam vajadzētu iekustināt nozari.

"Tas rada labākus priekšnoteikumus, un mēs esam līdzīgāki ar pārējām valstīm, kas līdzīgus atbalstus arī piedāvā. Tas ir pozitīvi, bet vēl savs darbs tur jāiegulda ir. Varbūt tas lielais rāmis nav tik slikts no kopējā finansējuma un līdzfinansējuma apmēra, bet par to, kā tas iekšēji sadalīsies, tas ir darāmais darbs," stāsta Bremšmits.

Tiesa, bez budžeta jāizstrādā vēl atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, lai jaunā sistēma varētu sākt strādāt.

Kino producente Punte neslēpj, ka no svara ir katra sekunde: "Mēs esam tagad diezgan grūtā situācijā, mēs katru dienu skatāmies uz ziņām, zvanāmies, jautājām LIAA. LIAA saka – zvaniet uz ministriju un jautājiet tur, jo tas ir tagad ministrijas jautājums."

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs cer, ka viss tiks izdarīts līdz gada beigām: "Runāju arī tikko ar ekspertiem tieši pirms intervijas, un viņi man arī apliecināja, ka viņi ar šiem grozījumiem jau būs gatavi startēt zemajā startā, tikko kā plenārsēdē ir balsojums bijis un budžets ir apstiprināts."

Uz pauzes arī projekts ar britu aktieri Džūdu Lovu 

Producentiem zeme deg zem kājām, jo gaidītāju sarakstā, piemēram, ir britu aktieris Džūda Lovs un filma "Kremļa burvis". Drāmas uzņemšanai Latvijā atrastas 50 vietas, bet šobrīd visi filmas uzņemšanas sagatavošanas darbi ir apstādināti.

"Viņš būs pārģērbies par Putinu kādā citā valstī un kādā citā valstī, iespējams, taps seriāls, kas pēc tam arī būs nākamo desmitgadi, pieņemsim, definējošs un saņēmis neskaitāmas arī godalgas. Tas ir muļķīgi, ka mēs nevaram arī momentāni reaģēt, kolīdz ir kaut vai šādi atsevišķi gadījumi.

Pēc būtības mums būtu arī administratīvā līmenī ļoti ātri jāatrod veids, kā pieturēt, kā ieinteresēt, kā arī galu galā neiedragāt savu reputāciju,

līdz ar to arī savu pašapziņu, un tiešām tas svarīgākais šobrīd ir kultūrpolitikas veidotājiem, arī ministrijām, satikties kopā ar kinonozares pārstāvjiem un ātri, ātri, ātri atrisināt šo," uzskata kinokritiķe Ceriņa.

Uz pauzes ir vēl viens projekts ar slavenu ārzemju režisoru, kuru plašākai publikai pagaidām nedrīkst atklāt.

Nacionālā kino centra vadītāja Rietuma uzsver, ka tāpat kā citviet ir vajadzīga "vienkārši ļoti kārtīgi sakārtota normatīvo aktu bāze", kas rāda skaidru vidi uzņēmējdarbībai.

"Mēs nerunājam šeit par augsto mākslu vai nacionālās kultūras bagātināšanu, vai augstiem mākslinieciskiem sasniegumiem, mēs runājam par uzņēmējdarbību un arī, protams, ģībt par to, ka pie mums nav atbraucis Džūda Lovs vai Džordžs Klūnijs... skaisti, varam ģībt, bet arī šī ir Holivudas uzņēmējdarbība, un, jā, mēs pazaudējam investīciju projektu," uzsver Rietuma.

Uz "Netflix" izmestajai makšķerei trīs ēsmas 

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) uz ziņām, ka Latvija nesakārtotās investīciju vides dēļ zaudēs 20 miljonu eiro vērta "Netflix" seriāla uzņemšanu, septembrī paziņoja, ka strādās, lai turpmāk sadarbība ar straumēšanas milzi būtu vēl ciešāka.

Par ziņu virsrakstu kļuva viņa plāns aicināt "Netflix" Latvijā veidot savu reģionālo biroju. Ekonomikas ministrija un LIAA noraida pieņēmumus, ka šis ziņu virsraksts parādījies presē, tikai lai novērstu uzmanību no īsti nesaprotamajiem iemesliem investīcijas atmaksu modeļa maiņām. Jau šomēnes esot plānota tikšanās ar Centrāleiropas un Austrumeiropas "Netflix" pārstāvjiem.

Straumētājus plāno ieinteresēt ar jauno investīciju atmaksas modeli, ar iespēju organizēt "zaļos koridorus" ātrākai lēmumu saskaņošanai valsts institūcijās un piedāvāt Latviju kā vietu failu glabāšanai.

"Mēs varam runāt un meklējam šobrīd arī labāko veidu – par datu centriem, datu nodrošināšanu, jo šie ir ļoti lieli dati, kas tiek transformēti, tur nav tik vienkārši. Mēs esam veikuši arī nelielu priekšizpēti, kā "Netflix" šo organizē, bet būtībā mums arī šeit ir pietiekoši labas kompetences, spēcīga IT nozare, mums ir ļoti augstā līmenī kiberdrošība, lai arī cik tas dīvaini skan," stāsta LIAA direktors Bremšmits.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Miezainis atzīst, ka sadarbība ar "Netflix" būtu vajadzīgais signāls pārējiem kino ražotājiem.

"Tas arī ir tas lielais valis, kas mazās zivtiņas riņķī vēl papildus pievilina sev klāt, un līdz ar to mēs varam ar to filmu industrijā – pelnošākajā kultūras sadaļā, kultūras projektu sadaļā – kļūt par līderiem vismaz Baltijā. Protams, ja mēs ejam uz ambīcijām vēl lielākām, jāskatās, kā mums ies, es ceru, ka mums izdosies," pauž Miezainis.

Kinokritiķe Ceriņa aicina domāt ne tikai "Netflix" virzienā: "Netflix" varbūt būtu iespējams, ja būtu tiešām mērķtiecīgi jau tāda institucionālā līmenī šī darbība, būtu arī ekonomiskais pamatojums. Bet lielāku potenciālu es redzu, ja Igaunija, Latvija, Lietuva ciešāk sadarbotos. Šī sadarbība jau norisinās arī Nacionālo kino centru mērogā. Es domāju, ka tas būtu drošāks solis, kas līdz ar to ļautu arī būt pārstāvētiem arī straumēšanas platformu kontekstā. Uzlabotos filmu serviss, augtu apjoms."

Grasās celt kino paviljonu pie Spilves lidostas 

Kino producenti grib iet vēl tālāk. Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs atklāj, ka tuvākajās nedēļās ar Rīgas domi un Ekonomikas ministriju tiks parakstīts memorands par jauna kino paviljona būvniecību pie Spilves lidostas. Provizoriskās celtniecības izmaksas 20 miljoni eiro.

Mērķis – Latviju padarīt par vietu, kur kino tiek uzņemts nepārtraukti.

Kalējs norāda, ka jaunas filmēšanas vietas ir vajadzīgas, jo vecās sāk apnikt.

"Mēs redzam, ka ir kritums, piemēram, Prāgā, kur pirms varbūt 20 gadiem bija fantastiski. Brauca visa Amerika, bet viņa jau ir visās filmās bijusi un kaut kas tur, protams, ka notiek, bet ir tas arī notiek viļņveidīgi. Mēs kā jauna vieta – ne pārāk izmantota – varam labi šeit startēt, bet mums infrastruktūra ir vajadzīga, praktiski pēdējā iztrūkstošā detaļa tanī mehānismā – moderna studija," stāsta Kalējs.

"Mums ir Baltijā vienīgā kinostudija, kas ir būvēta kā studija, bet tie ir 60. gadi, un tā ir faktiski muzeja eksponāts."

Ļoti reti Latvijā tiek uzņemti ārzemju projekti, kas risinās Austrumeiropā vai tieši Latvijā. Te tiek piemēroti citu vietu stāsti. Arī Kirstenas Stjuartes Latvijā filmētā stāsta darbība risinās Amerikā.

Producente Svetlana Punte uzsver, ka Latvijas trumpis slēpjas ne tikai tās plaši vēl netiražētajās ainavās: "Arī cenas mums ir zemākas. Un komandas kvalitāte ir ļoti augsta, bet mēs esam lētāki ne tajā sliktajā nozīmē, bet šeit ir "more cost effective" – var visu uzbūvēt, uzbūvēt dekorācijas utt."

Lielajam sapnim ir jānotic visiem

Kinokritiķe Ceriņa uzskata, ka pirmā lieta būtu politiskā griba un pārliecība uzņemt vektoru, ka valstij interesē veidot starptautisko kino produkciju: "Tiešām lūkoties tādā kino ne tikai kā mākslas, bet arī izklaides produktu virzienā. Es domāju, šī pārorientācija mums nav īsti vēl kaut kā notikusi, lai gan pati nozare, pašai arī dzīvojot tajā, es jūtu, ka ļoti vēlas izlauzties un ir gatava."

Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Kalējs norāda, ka šīs ir darba vietas pašmāju kino profesionāļiem: "Mēs sakām, zālēm ir blakusefekti, bet šis pozitīvais blakusefekts ir pienesums tieši kultūrai. Un, man liekas, tas arī ir jāsaprot, jo šie profesionāļi, kuriem pēc skolas beigšanas ir, kur iet strādāt. Labi, tā nav viņu filma vēl, bet viņš var iet un iegūt pieredzi, pie tam viņam nav jābrauc uz Ameriku, lai to iegūtu, bet Amerika atbrauc šeit un viņš var iekļauties šinī grupā un iemācīties, praktizēt faktiski kaut ko, ko viņš savādāk nespētu."

Nacionālā kino centra vadītāja Rietuma atzīst, ka ārvalstu kino projekti ir viens universs, nacionālais kino – otrs universs, bet tie ir saistīti trauki.

"Nebūs ārvalstu projektu, būs milzīgāks spiediens arī palielināt finansējumu Latvijas kino, bet pašreizējā budžeta situācijā, es saprotu, ka spiediens ir pilnīgi visur. Tā nav izeja. Izeja ir piesaistīt investīcijas, un to arī filmu veidotāji vēlas," pauž Rietuma.

Tam, ka lielie sapņi var realizēties, apliecinājums ir Dailes teātra uz Latviju atvestais Holivudas aktieris un režisors Džons Malkovičs. "Neviens nevarēja iedomāties, ka Džons Malkovičs ies "Būņās" katru dienu. Es viņu redzu katru otro dienu veikalā," smejas kino producente Punte.