Režisors: Amerikāņi talibiem atstāja ne tikai ieročus, bet arī Holivudas stila propagandu

Rietumiem ir jāuzņemas sava daļa atbildības par radikālā grupējuma "Taliban" atgriešanos pie varas Afganistānā, sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra režisors Ibrāhīms Našats, kurš pirms trim gadiem devās uz Afganistānu, lai dokumentētu talibu jaunā režīma tapšanu. Tā rezultāts ir Našata dokumentālā filma "Holivudgeitas bāze" ("Hollywoodgate"), kas esot stāsts par propagandas spēku. Šajās dienās "Holivudgeitas bāze" ir skatāma arī Rīgā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmas laikā.

Režisors: Amerikāņi talibien atstāja ne tikai ieročus, bet arī Holivudas stila propagandu
00:00 / 05:30
Lejuplādēt

2021. gada augustā radikālais grupējums "Taliban" bez īpašas pretestības atguva varu Afganistānā. Tas notika pēc tam, kad karu plosīto valsti atstāja ASV vadītie starptautiskās koalīcijas spēki, kas Afganistānā bija uzturējušies 20 gadus.

Ārvalstu karaspēka izvākšanās no Afganistānas notika steigā un haotiski. To apliecināja arī televīziju pārraidītās reportāžas, kurās bija redzams kā tūkstošiem afgāņu izmisīgi centās iekļūt Kabulas lidostā, lai mēģinātu dabūt vietu kādā no pēdējām lidmašīnām, kas devās prom no valsts. Cilvēki mēģināja uzrāpties arī uz lidmašīnām, kas jau ripoja pa skrejceļu.

Šie kadri tik ļoti iespaidoja Berlīnē dzīvojošo ēģiptiešu žurnālistu un režisoru Ibrāhīmu Našatu, ka viņš nolēma nekavējoties doties uz Afganistānu, lai iemūžinātu to, kā talibi pārņem varu.

"Bailes cilvēku acīs manī uzjundīja vēlmi doties uz Afganistānu. Ņemot vērā manu vairāk nekā desmit gadu ilgo pieredzi žurnālistikā un tajā laikā iegūtos kontaktus un pazīšanās, filmējot daudzus pasaules līderus, es zināju, ka, dodoties uz Afganistānu, iespējams, varēšu piekļūt "Taliban", un tieši tāpēc es arī devos uz Afganistānu," Našats paskaidroja sarunā ar Latvijas Radio.

Našats ieradās Kabulā tikai dažas dienas pēc tam, kad galvaspilsētu bija pametuši pēdējie amerikāņu karavīri. Savas dokumentālās filmas "Holivudgeitas bāze" ievadā režisors saka, ka ieradās, lai redzētu, kā rokās nonāca Afganistāna.

Viņam izdevās iegūt atļauju filmēt talibus veselu gadu. Vaicāju režisoram, kāpēc talibi atļāva sev sekot ārzemniekam ar videokameru.

"Viņi toreiz vēlējās iegūt atzinību un apstiprinājumu ar žurnālistu palīdzību. Viņi apgalvoja, ka ir "Taliban" 2.0: "Mēs ļausim sievietēm būt brīvām, mēs neliegsim viņām iespēju izglītoties. Mēs nedarīsim to, ko "Taliban" darīja pagātnē. Mēs esam jaunais "Taliban"". Viņi cerēja, ka filma būs daļa no viņu propagandas. Tāpēc mēs uzņēmām filmu par propagandu. Un, veidojot filmu par propagandu, jūs atņemat šai propagandai to spēku, ko tā cenšas jums uzspiest," stāstīja dokumentālists.

"Taliban" sākotnēji labvēlīgā attieksme pret žurnālistiem mainījās līdz ar grupējuma nostiprināšanos pie varas.

"Viņi sāka stingrāk iegrožot žurnālistus, un mana dzīve tur kļuva daudz grūtāka. Es ironizēju, ka kļuvu par Sīzifu, bet piekļuve talibiem bija mans akmens, ko man nācās stumt augšup un augšup. Es turpināju to darīt līdz filmēšanas pēdējai dienai, kad pie manis pienāca slepenā dienesta darbinieks un pateica, lai es nākamajā dienā ierodos pie viņiem ar visu safilmēto materiālu.

Tajā brīdī es sapratu, ka mana misija Afganistānā ir beigusies, jo es filmēju "Taliban" pārtapšanu no fundamentālistu grupējuma par militāru režīmu. Un militāri režīmi uzsūta savus slepenos dienestus žurnālistiem, tāpēc es pametu valsti tajā pašā dienā," stāstīja režisors.

Našats gada laikā piecas reizes apmeklēja Afganistānu un kopumā tur pavadīja septiņus mēnešus. Taču šajā laikā viņam nebija iespēju satikt un intervēt parastos iedzīvotājus, jo režisoru visu laiku uzraudzīja talibi. Tāpēc viņš daudz skatījās vietējās televīzijas ziņas, lai mēģinātu saprast, kāda ir ierindas afgāņu ikdienas dzīve.

"Es redzēju bailes un skumjas cilvēku acīs. Un afgāņi mani uztvēra kā talibu, jo viņi mani visur redzēja kopā ar talibiem. Tas man radīja milzīgus iekšējus pārdzīvojumus, tāpēc filmas beigās uzsveram, ka tā ir par afgāņu sāpēm, ko redzējām visapkārt. Jau no paša sākuma mēs zinājām, ka es nemēģināšu riskēt nedz ar savu, nedz civiliedzīvotāju dzīvību. Tāpēc nolēmām, ka es nefilmēšu nevienu civiliedzīvotāju, lai neriskētu ar viņu dzīvību," sacīja režisors.

Našats uzskata, ka galvenais iemesls, kāpēc "Taliban" spēja kļūt par militāru režīmu, bija ārvalstu karaspēka atstātie ieroči un militārā tehnika vairāk nekā 7 miljardu dolāru vērtībā.

Dārgo bruņojumu var redzēt arī filmā, kas ir nosaukta tāpat kā militārā bāze, kur pirms došanās prom saimniekoja amerikāņi.

Režisors cer, ka viņa filma, kas jau mēnešiem tiek izrādīta festivālos visā pasaulē, pievērsīs uzmanību Afganistānai un tās iedzīvotājiem. Filmai arī esot jāparāda, ka Rietumu kara stratēģija Afganistānā bija milzīga kļūda:

"Jūs nevarat cīnīties pret ideoloģiju ar ieročiem. Jo vairāk jūs cīnāties pret ideoloģiju ar ieročiem, jo spēcīgāka kļūst ideoloģija. Mēs ceram, ka pasaule saprot, kas šodien ir propaganda. "Taliban" 2.0 ir ne mazāk nežēlīgs, bet vēl spēcīgāks, jo saprot, kas ir propaganda. Un viņi no ASV ir mantojuši ne tikai ieročus, kas tur palika, bet arī Holivudas stila propagandu, ko viņi šodien uzspiež. Un mēs ceram, ka pasaule sapratīs, ka karš izraisa karu, un tas ir apburtais loks."

Našats arī uzskata, ka Rietumu pienākums būtu rast risinājumu, kā palīdzēt miljoniem afgāņu, kuri atkal ir spiesti dzīvot talibu jūgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti