"Asteroīdu pilsēta"
Šonedēļ kinoteātru repertuārā nonāk amerikāņu režisora Vesa Andersona jaunākā filma "Asteroīdu pilsēta" (Asteroid City). Pirmizrādīta maijā notikušajā Kannu kinofestivālā, filma ir veidotāju pieteikta kā romantiska zinātniskās fantastikas komēdija. Tās stāsts noris savrupā tuksneša pilsētiņā ASV vidienē.
Filmas stāsts vēsta par divām ģimenēm, kas negaidītu notikumu dēļ nevar Asteroīdu pilsētu pamest, nonākot savdabā izolācijā. Kannu kinofestivāla preses konferencē Vess Andersons sacīja, ka filmas scenāriju ir rakstījis kovidlaikā un, ja viņa tā laika ikdiena neietvertu izolāciju jeb lokdaunu, tā, ļoti iespējams, nebūtu scenārijā. Filmas aktieru pulkā ir zvaigznes, ar ko režisors jau ierasti sadarbojas – Skārleta Johansone, Džeisons Švarcmans, Tilda Svintone, kā arī Braiens Krenstons un citi.
Andersona darbi iepriekš pievērsušies attiecību plaisām ģimenēs, cilvēcības jautājumiem un pieaugšanai. Viņa filmas nereti tiek uzskatītas par piederīgām jaunā patiesuma jeb sirsnības kustībai (angliski pazīstama kā New Sincerity); šo strāvojumu raksturo postmodernisma darbos tik bieži sastopamās ironijas trūkums. Līdz ar to Vesa Andersona filmas teju allaž līdzinās krāšņām miera ostām, kurās eskeipisma labākajās tradīcijās aizmirsties no ikdienas.
Kino no 7. jūnija.
"Nadija"
Eskeipisms, protams, nav kino vienīgā sūtība. Kino, iespējams, vērtīgākā loma sabiedriskās kultūras kontekstā ir empātijas veicināšana un iespēja uz pasauli paraudzīties citu acīm. Šādu iespēju piedāvās ukraiņu operatora un režisora Artjoma Kočarjana veidotā spēles īsfilma "Nadija". Tā vēsta par kādu jaunu sievieti, kura, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, piedzīvo smagu tuvinieku zaudējumu.
Filmas režisoru esam iepazinuši kā operatoru Latvijas Televīzijā, kur Kočarjans uzsāka darbu pēc ierašanās Latvijā. Filma "Nadija" ir uzņemta Rīgā un Siguldā. Šis darbs arī vērš uzmanību uz visnotaļ aktīvu ukraiņu kino veidotāju darbu Latvijā – kā zināms, ukraiņu kinoprofesionāļi iesaistījušies "Tet.plus" straumēšanas platformā skatāmajā seriālā "Dzelzs nervi", tāpat kā citos – arī dokumentālajos darbos.
Seanss kinoteātrī Splendid Palace 7. jūnijā plkst. 17.00.
Ieeja bez maksas, iepriekš piesakoties pa e-pastu: [email protected].
Finansējums kino
Reaģējot uz finanšu ministra Arvila Ašeradena piedāvājumu kino ražošanai paredzēto finansējumu pusotra miljona apmērā pārvirzīt veselības budžetā, jāsaka, šis rosinājums ir katastrofāls un nepārdomāts vairākos līmeņos.
Pirmkārt, jāprecizē, ka Ašeradena kunga minētā summa nav neapgūta – tā konkursu gaitā ir piešķirta kino veidotājiem. Konkurss notiek reizi gadā – kārtējā konkursa rezultāti tika izziņoti 31. maijā. Tā kā filmu ražošana ir gadiem ilgs process, finansējuma noņemšana nozīmētu pārrāvumu, pēc kura atgūties būtu gan grūti, gan dārgi.
Otrkārt, kultūrpolitiski šī finansējuma pārtraukums nozīmētu nacionālās identitātes stiprināšanā tik būtiska instrumenta degradāciju, īpaši laikā, kad audiovizuālais formāts ir vispopulārākais informācijas gūšanas un izklaides veids jaunās paaudzes vidū. Kultūra nav biznesa projekts, tās subsidēšana ir ierasta prakse visā Eiropā. Ja finansējumu noņems, kļūsim, šķiet, par pirmo valsti Eiropā, kur tā ir.
Treškārt, tas nozīmētu darbavietu zaudējumus veselai nozarei.
Ceturtkārt, šis lēmums nozīmēs iespējamus izdevumus tiesvedībā ar valsti – daudzi no ražošanā esošajiem darbiem ir sadarbības ar citām valstīm, kur sadarbība ir nostiprināta uz nacionālā mērogā piešķirta finansējuma apjomu.
